Rajevs par ideju izvietot prettanku mīnas uz Latvijas robežas: Vai tad tāda plāna nebija? 0
Daudzus Latvijas iedzīvotājus sabiedējusi ziņa, ka Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanā izvērtē pret-tanku mīnu un dažādu papildus šķēršļu izvietošanu. Cik tas ir lietderīgi un vajadzīgi TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” skaidro militārais analītiķis Igors Rajevs.
“Vai tad tāda plāna nebija? Es domāju, ka tādam plānam bija jābūt ļoti, ļoti sen,” viņš sacīja.
Rajevs skaidro, ka tas nenozīmē, ka mīnas uz robežas tik izvietotas uzreiz un tās visu laiku tur stāvēs, bet tādam plānam ir jābūt, jo ir jāzina, kur izvietot šķēršļus.
Mīnām ir jābūt nopirktām un jāstāv noliktavās, lai gadījumā, ja palielinās draudu līmenis, tās ātri varētu uzlikt pie robežas.
Viņaprāt, vismaz daļēji šāds iepirkums jau ir veikts, taču plašāku komentāru par šo jautājumu varētu sniegt Aizsardzības ministrija (AM).
Jau vēstīts, ka Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanā AM izvērtē prettanku mīnu un dažādu papildu šķēršļu izvietošanu.
Koncepcijā teikts, ka nepieciešamā Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem atbilstoši pretinieka potenciālajam apdraudējumam ir svarīgs pasākumu kopums valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Savukārt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) sadarbībā ar Valsts robežsardzi un valsts drošības iestādēm jāattīsta un jātrenē sadarbības plāni un mehānismi hibrīdo un konvencionālo draudu scenārijiem.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece norādīja, ka robežas infrastruktūras iekārtošana ir Iekšlietu ministrijas (IeM) uzdevums un pašreizējā iekšlietu ministra Māra Kučinska (AS) vadībā šis jautājums sācis virzīties uz priekšu no sastinguma punkta, taču procesa paātrināšanai arī AM nozare ir nākusi klajā ar savām idejām.
Tāpat patlaban ir izveidota AM un IeM vadīta darba grupa, taču par tās secinājumiem Mūrniece patlaban atturējās plašāk stāstīt.
Vienlaikus NBS komandieris Leonīds Kalniņš ir devis pavēli par robežas detalizētāku izpēti no militārās pretmobilitātes pasākumu viedokļa.
“Robežai ir jābūt iekārtotai, un IeM pārziņā ir izbūvēt žogu, ierīkot sensorus, kabeļus, un tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk. Bet robeža ir jāiekārto arī no militārā viedokļa, jo redzams, cik strauji situācija attīstījās Baltkrievijā. Pat, ja redzams, ka viena daļa algotņu grupējuma “Vagner” karavīru tiek novirzīti uz Krieviju un Āfriku, pārējie paliek Baltkrievijā, un situācija var mainīties strauji,” uzsvēra ministre.
Ņemot vērā minēto, robeža ir militāri jānostiprina un ir jāveic izpēte arī no praktiskiem aspektiem, piemēram, kāda ir grunts, lai saprastu, kāda veida pretmobilitātes pasākumi konkrētajā robežas iecirknī nepieciešami. Šāda veida pretmobilitātes pasākumi ir, piemēram, tanku zobi, metāla/betona konstrukcijas. Tāpat ir uzdots izvērtēt arī prettanku mīnu izvietošanu.
Paralēli AM arī strādājot pie tā, lai palīdzētu IeM virzīties ātrāk ar žoga iekārtošanu, jo NBS rīcībā ir inženiertehniskās vienības.
Mūrniece arī minēja, ka robežas sakārtošanā tiek strādāts kopā ar pārējām Baltijas valstīm, jo austrumu robežai ir jābūt nostiprinātai visā Baltijā un Polijā. Polija šajā ziņā ir gājusi ļoti strauji uz priekšu, Lietuva salīdzinājumā ar Latviju rīkojusies straujāk attiecībā uz žoga būvniecību.
“Mans redzējums un politiskais uzstādījums būtu, ka robežas iekārtošanai jānotiek vismaz līdz šī gada beigām, kas nenozīmē tikai žoga būvniecību, bet arī dažādu monitorēšanas sistēmu izvietošanu. Runājot par robežas militāro labiekārtošanu, tad šie pretmobilitātes pasākumi jāīsteno visā Baltijas reģionā. Ar Igauniju sadarbība ir ļoti cieša, un es ceru, ka Lietuva arī pievienosies, bet Polija vienmēr ir bijusi liels motors un virzītājs uz priekšu,” uzsvēra ministre.
Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7002 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ir uzņemti 317 cilvēki.
Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Saistībā ar Baltkrievijas izraisīto nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
