Rajevs: Artilērijas un smago raķešu izmantošana lielajās Ukrainas pilsētās Krievijas armijai ir tikai laika jautājums 0
Artilērijas un smago raķešu izmantošana lielajās Ukrainas pilsētās Krievijas armijai ir tikai laika jautājums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” akcentēja bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.
Viņa vērtējumā kopš iebrukuma Ukrainā Krievija ir mainījusi atsevišķas taktiskās izvēle. Līdz ar papildspēku ievešanu Ukrainā Krievija pāriet uz koncentrētāku darbību atsevišķos virzienos, nevis uztur sākotnēji īstenotos uzbrukumus plašā frontē. Krievi mēģina atgriezt ukraiņu armijas grupējumu pie Luhanskas un Doņeckas, lai to aplenktu un iznīcinātu. Tāpat Krievijas armija mēģina savilkt spēkus ap Kijevu, mēģinot to ieņemt.
Rajevs uzsvēra, ka ir nepieciešams skatīties, kas notiek pie Harkivas. Līdz šim Krievijas armija sliecās pilsētās ieiet ar speciālajām un kājnieku vienībām bez smago ieroču atbalsta, kas palīdzējis noturēties Krievijas propagandas radītajā naratīvā par to, ka armija tēmē tikai uz militārajiem mērķiem, izvairoties no civilo upuriem.
“Taču, kā varam redzēt, uzbrukums ir lēnāks, nekā viņi bija paredzējuši. Un tas ir tikai laika jautājums, kad viņi no specvienību taktikas pāries pie artilērija un smago raķešu izmantošanas,” prognozēja eksperts.
Viņaprāt, patlaban grūti paredzēt karadarbības ilgumu. Kā liela mēroga kara operācija Ukrainā tā nebūtu ilga, jo Ukrainas resursi ir mazi, bet Krievijas resursi nav bezgalīgi. Rajevs atsaucās uz Krievijas militāristu “stāstītajām pasakām” par Ukrainā izmantotajiem ieročiem un militāro tehniku, uzsverot, ka ir kritiski jāvērtē šādi paziņojumi. Spriežot pēc iznīcināto objektu skaita Ukrainā, iespējams redzēt, ka Krievijai nav daudz augstas precizitātes raķešu, cik varētu likties sākumā. Un tas nozīmē, ka viņi varētu ķerties pie artilērijas izmantošanas, pauda Rajevs.
Eksperts stāstīja, ka jau kopš 1999.gada Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauž skaidru redzējumu par to, ko viņš vēlas sasniegt, gadu gaitā visādiem veidiem mēģinot savus mērķus sasniegt. “Draudi ar kodolieročiem ir viens no elementiem, kā virzīties uz to pusi – kā militāri vājāka puse – Krievija mēģina parādīt sevi kā līdzvērtīgu attiecībā pret NATO,” norādīja speciālists.
Rajevs uzskata, ka turpmākā notikumu attīstība lielā mērā atkarīga no tā, vai Krievijai izdosies aplenkt ukraiņu armijas grupējumu pie Luhansas un Doņeckas. Jautājums ir arī par to, vai ukraiņiem izdosies izveidot grupējumu, kas varēs atkāpties līdz pozīcijām, kas ir reāli aizsargājamas, “nekā palikt maisā un varonīgi krist kaujā”. Ja viņi būs spējīgi atvilkt spēkus līdz Dņeprai, tad ukraiņiem parādās iespēja apturēt pretinieku, vērtē Rajevs.
Viņš arī akcentēja, ka, pretēji Putina iecerētajam, NATO ir kļuvusi būtiski vienotāka, turklāt valstis sola aizsardzībā ieguldīt vēl neredzētus resursus. “Putins ar savām darbībām panāk to, ko nevarēja iepriekš panākt nevienas NATO iekšējās diskusijas,” piebilda Rajevs.
