– Ko esat paņēmusi mantojumā no savas kā Rīgas mākslas telpas kuratores pieredzes? 0
– Vairs necentīšos sevi asociēt ar oficiālas iestādes kuratori, kad mēģināju iespējami objektīvi aptvert visu mākslas lauku. Slāpēju savas profesionālās vēlmes, ko šeit vairs nedarīšu. Acīmredzot jāpaveic tas, ko nevari nedarīt, jo ļoti vēlies. Citi aizsniegs pārējo. Varbūt nevajadzēja tik ļoti censties pēc lielām, visaptverošām izstādēm, jo mākslinieki un skatītāji vairāk iecienījuši izvērstas personālizstādes, nevis no visiem pa darbiņam.
– Krišam Salmanim izdevies radīt aizraujošu izstādes logo – putnu ar tīģera kājām.
– Jā, kam dvēsele kā putns, miesa kā plēsīgs tīģeris. Apņēmīgs, bet neveikls, tieši kā mēs Latvijā – gribam izrauties, spārni ir, bet ķepas dziļi zemē ieaugušas. Šī saplosītā, daudzveidīgā identitāte atbilst arī manam deviņdesmito gadu sākumā “lauztajam mugurkaulam”, taču tā atklāj arī spēku un jaudu sevī. Iespējams, paturēšu šo tēlu kā Dubultu mākslas telpas zīmolu.
