Rainis. Latvija. Sapnis un realitāte 0
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā 12. septembrī – tieši 89 gadus pēc Raiņa nāves dienas – atklās izstādi “Rainis. 1918”, LA.lv uzzināja Memoriālo muzeju apvienībā.
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklās apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju.
Izstādē eksponēti grāmatu izdevumi no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas, fotoattēli, rokraksti, korespondence, mākslas darbi un piemiņas lietas, tostarp arī reti redzētas relikvijas. Raiņa piezīmju grāmatiņa, kurā atzīmēti visi svarīgie notikumi – radošais darbs, mākslas iespaidi, finanses, viesi un korespondence astoņpadsmit gadu garumā.
Eduarda Metuzāla pasteļi izvadās apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē. Tur noplūktie augi saglabāti dzejnieka herbārijā. Dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi būs redzami ne tikai fotoattēlos, bet arī īstenībā. Apmeklētājam būs iespēja apsēsties pie Raiņa dažādu gadu rakstāmgaldiem un pašiem mēģināt izlasīt dzejnieka rokrakstus vai pārlapot viņa fotogrāfiju albumus un, tieši saskaroties ar eksponātiem, izsekot Raiņa domas attīstībai.
Laikā, kad Latvijas neatkarības ideja pārtapa realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinājās strauji, bet Rainis un Aspazija atradās izolācijā Šveicē, un kara apstākļos iespējas saņemt informāciju par notikumiem dzimtenē bija ļoti ierobežotas.
Izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs par “Rainis. 1918”: “Izstādes stāsts ir par to, kā ideālā zeme dzimst uz rakstāmgalda. Pavisam tālu no dzimtajām vietām, pilnīgi citā kultūrā un ainavā. Mākslinieks, atrodoties simtiem kilometru no dzimtenes, bet iedvesmojoties no vēstures, literatūras un savas subjektīvās pieredzes, rada savu pasauli, kas reizē ir sapnis par dzimteni. Viena pastkarte vai vēstures grāmatā izlasīts teikums var kļūt par impulsu, lai Rainis sēstos pie rakstāmgalda un uz mazām lapiņām sāktu veidot pasauli, kurā mēs varam iegrimt arī šodien.”
Atskatoties atpakaļ, 1925. gadā Rainis atzīst: “Un vai mana gaita nav bijusi laimīga? Jo kas gan cilvēkam var būt augstāks par laimi redzēt augam lielu, staltu organismu – valsti, augam līdzi civilizētās pasaules tautām? Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi, ja viņa priekš tiem spēs upurēt visus dvēseles spēkus… Lai dzīvo mūsu mīļā, dārgā Latvija!”
Izstādes satura autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Reinis Suhanovs. Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada jūnijam.
