Kā nepazaudēt kontekstu 0
A. Medne: – Varam pieņemt, ka kaut ko nezinām un nevaram atrast kādu informāciju saistībā ar Krišjāni Baronu vai arī par Raini un Aspaziju – it sevišķi par viņu prombūtnes posmiem. Arī Čaka dzīvē ir Krievijas periods, par ko runājam pārstāstos. Ojārs Vācietis šajā kopumā ir jaunākais, par viņa dzīvi ir dokumenti. Bet arī tad jāizšķiras, ko 40 minūšu lekcijā pastāstīt, lai kaut ko nepazaudētu no viņa personības un laikmeta. Vēsturiskais fons 19., 20. un arī 21. gadsimtā ir bijis nozīmīgs, lai arī cik idilliski un radoši būtu noskaņoti mākslinieki.
M. Valtere: – Par personību lomu vēsturē, tās izvērtēšanu un to, ko darīt ar “skeletiem” dižgaru skapjos, nesen tika spriests arī Starptautiskās literatūras un mūzikas muzeju komitejas (ICLM) konferencē Tbilisi. Strindberga muzeja (Stokholma, Zviedrija) direktors Stefans Bomans, galvenokārt izmantojot Rietumeiropas personības – piemēram, Knuts Hamsuns –, secināja, ka par personībām, kuru dzīvē bijis kāds duāls posms, ļoti bieži tiek runāts, vispār nepieminot šos faktus vai ļoti pozitīvā gaismā, vai arī salīdzinot ar citiem, kas darījuši vēl trakākas lietas. Skaidrs, ka joprojām ir šī problēma – ko darīt ar šiem “skeletiem skapī” – ar padomju laiku, ar 1905., 1917. vai 1919. gadu. Izeja nav par to nerunāt, jo šādi noplicinām savu kultūras mantojumu un vairs to nesaprotam.
A. Medne: – Lūk, reāls notikums no Čaka muzeja darba pieredzes! Vairākus gadus grupām stāstīju par kosmopolītu lietu 1950. gadā un to, kā tā ietekmēja Čaku, līdz kāds astotās klases puisis man jautāja: “Kāpēc Čaks tik ilgi ņēmās ap kosmosu, bet par kosmonautu tomēr nekļuva?” Sapratu, ka visas lekcijas 40 minūtes man būtu vispirms jāvelta tā laika politiskās situācijas skaidrošanai. Jāņem vērā, ka nāk jaunā paaudze, kam vēsturiskā hronoloģija absolūti nav skaidra. Ir jāpārdomā, kurā vietā jāliek uzsvars un kuras lietas jau jāsāk skaidrot.
Lielai daļai mūsu izcilo personību ir “skeleti skapjos”, un mēs izvēlamies, vai par to runāt vai ne. Viena no problēmām ir arī tā, ko darīt ar personībām, kas ir valstī dzīvojušas un strādājušas, bet nav īsti atzīstamas par “mūsējām”. Arī gruzīniem ir šādas problēmas.
G. Jablovska: – Oktobra pirmajās dienās Tbilisi atklāja piemiņas istabu izcilajam latviešu tekstilmākslas vecmeistaram Jūlijam Straumem (1874 – 1970), viņa kolekcija glabājas Gruzijas Lietišķās mākslas muzejā. Viņš šajā zemē darbojies pirms simt gadiem, un Gruzija tomēr uzskata par nepieciešamu saglabāt viņa mantojumu. Bet vai Jūliju Straumi vajag mums, Latvijai?
Ceturtdien, 22. oktobrī, plkst. 18 RLB Līgo zālē skanēs koncerts “Un spēcīgs celšos es pret sauli augšā… Raiņa un Aspazijas dzeja mūzikā”. Piedalīsies Tallinas (Igaunija) vokālā studija “Vocallissimo”, Laura Teivāne (soprāns), Agita Kaužēna (balss, ģitāra), Ventis Zilberts (klavieres), muzikologs Arvīds Bomiks, RLB kamerkoris “Austrums” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.
12. novembrī plkst. 18.00 RLB Līgo zālē notiks priekšlasījumu vakars “Sapnis par savu valsti: no cietuma kameras līdz prezidenta krēslam”. Stāstīs Dr. philol. Jānis Zālītis un Mg. art. Astrīda Cīrule.
