Raiņa kapu alejā, visticamāk, augs baltmizas Himalaju bērzi 0
Pēc Rīgas kapsētu pārvaldes ierosinājuma izzāģēta Raiņa kapu teritorijā esošā āra bērzu aleja. 44 veco bērzu vietā paredzēts stādīt 46 baltmizas Himalaju bērzu dižstādus.
Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks Igors Svincickis skaidro, ka aleju nolemts atjaunot, jo tiem konstatēti dažādi augtspējas zudumi – skraji, nesimetriski vainagi, daudz atmirušu un izlūzušu skeletzaru, neaizaugušas plaisas stumbru daļā un lielākajai koku daļai – progresējošas koksnes trupes pazīmes. Bērzi vairs neesot pildījuši ainaviski estētiskās funkcijas, turklāt iepriekšējo gadu vējgāzes koku rindas jau bija paretinājušas.
Bērzu ciršanas ieceres publiskā apspriešana notika no 6. līdz 19. martam. Iebildumu vai negatīvu atsauksmju no cilvēkiem neesot bijis. “Vairāki iedzīvotāji gan satraucās, bet, kad paskaidrojām, ka kokiem ir dažādas problēmas un aleja tiks atjaunota, viņi ieceri atbalstīja,” teic I. Svincickis.
Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektu pārvaldes arhitektu nodaļas vadītājs un galvenais ainavu arhitekts Jānis Lediņš pauž, ka viņš RD Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē ainavu arhitektu vārdā ieteicis Latvijā tradicionālo āra bērzu vietā stādīt citu bērzu šķirni, lai vairotu pilsētas apstādījumu daudzveidību. Konkrētajai Himalaju bērzu šķirnei esot augstāka dekorativitāte, tā stumbra krāsa – kontrastaināka un izteiksmīgāka, vainags – kompaktāks. Baltā koka miza šai šķirnei atšķirībā no āra bērziem sniedzoties līdz pašai zemei. “Pilsētās apstādījumus taču veidojam, lai priecētu cilvēkus, turklāt ainaviskā vērtība šiem bērziem ir daudz lielāka nekā āra bērziem, kas Latvijas vidē sastopami teju katrā ceļmalā,” norāda ainavu arhitekts.
Sākotnēji bijusi iecere stādīt papīra bērzus, taču, tā kā tie izaug visai lieli un paaugstinās risks zaru lūšanai vētru laikā, nolemts par labu baltmizas Himalaju bērzu šķirnei. Skaidrs bijis arī tas, ka jāstāda prāvi 4 – 4,5 m augsti dižstādi ar stumbra apkārtmēru 14 cm, lai mazinātu kociņu nopostīšanas risku.
Turklāt labi esot tieši “skolotie” bērzu stādi, kas nozīmē, ka tie audzēšanas procesā ik pēc pāris gadiem pārstādīti, lai sakņu sistēma veidotos kompakta. “Tas mazina stādu pārstādīšanas šoku un sekmē veiksmīgāku un ātrāku ieaugšanu,” stāsta J. Lediņš.
Par alejas atjaunošanas praktiskajiem darbiem atbildīga institūcijas “Rīgas meži” daļa “Rīgas dārzi un parki”. Tās pārstāvis Andis Gremze paskaidroja, ka veco bērzu izzāģēšana notikusi marta beigās, bet jaunie bērzi savu vietu Raiņa kapos, ja to atļaus klimatiskie apstākļi, ieņems līdz maija sākumam. Šonedēļ notikšot celmu frēzēšana un augsnes sagatavošana koku stādīšanai. Patlaban gan tie vēl nav iegādāti. SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Uldis Zommers informē, ka lēmums par stādu piegādātāja izvēli vēl ir procesā. Galīgā lēmuma pieņemšana aizkavējusies, jo sakarā ar biedrības “Nepērc svešu” aktivitātēm un ierosinājumiem papildus ārzemju piedāvājumam tiek apzināta iespēja izvēlēties atbilstoša izmēra stādus no Latvijas audzētājiem. Līdz ar to vēl nav zināmas viena stāda precīzās izmaksas.
A. Gremze stāsta, ka, pēc pieredzes vadoties, stādi plānotajā izmērā varētu izmaksāt ap 150 latiem gabalā, taču precīzas summas grūti pateikt. Viņš arī piebilst, ka ārzemēs pirktie dižstādi parasti esot augstākas kvalitātes nekā vietējie, jo tie vairākkārt pārstādīti un pareizā laikā apgriezti. “Latvijas stādi diemžēl mēdz būt nīkuļojošāki,” norāda speciālists.
Fakti * 4 – 4,5 m augsti āra bērzu dižstādi ar apkārtmēru 14 cm maksā aptuveni 30 latu. * Aptuveni tikpat vairākās Latvijas stādaudzētavās maksā arī Himalaju bērzu dižstādi, kas gan ir nedaudz mazāki, nekā iecerēts stādīt Raiņa kapos, proti, 3 – 3,5 m augumā, ar 8 cm stumbra apkārtmēru. |
