Raiņa jaunu dienu zemē 0
Tuvojas tradicionālās Dzejas dienas, kas būs UNESCO pasludinātā Raiņa un Aspazijas gada kulminācija. Bet kur Rainis sasmēlās tik daudz saules, dabas dailes un cilvēkmīlestības, kas viņu radīja par dižu, pāri savas tautas ilgām un sapņiem stāvošu dzejnieku? Tadenava, Randene, Berķenele, Vasiļova, Jasmuiža – šīs piecas vietas, vairāk vai mazāk iekodētas Raiņa zemapziņā, veidoja viņa pasaules uztveri visam mūžam.
Dzimtā Tadenava
Dzejnieka šūpulis kārts tagadējā Jēkabpils novada Dunavas pagastā. Lai gan par dzimto vietu tiek uzskatīta Tadenava, pirmais mazā Žaniņa (tā bērnībā viņu sauca) kliedziens atskanējis Varslavānos kādu kilometru attālāk, kur nu vecās pirtiņas vietā Eglaines upītes ielokā novietots piemiņas akmens.
“Tadenava ir vienīgā Raiņa piemiņas vieta, kur civilizācija nav iznīcinājusi senatnīgo vides enerģētisko informāciju. Sēlijas mežu un pļavu ieskauta, tā staro pārlaicīgā mierā un klusumā un ir dzejnieka “saules pērklis” – mīlas filosofijas šūpulis,” uzskata Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte.
Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna 1865. gadā celtajā Tadenavas pusmuižas guļbaļķu dzīvojamajā mājā un pārējā muzeja kompleksā, pateicoties Eiropas finansējumam, pašlaik notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi, tādēļ muzejs apskatei tiks atvērts vien nākamā gada maija beigās.
“Tā kā dzejnieks Tadenavā pavadīja pirmos trīsarpus dzīves gadus, vēlamies veidot bērnības muzeju, lai apmeklētāji te sajustos kā bērni, kas kopā ar vecākiem atbraukuši ciemos pie lauku radiem, kur gribas visu apskatīt, izložņāt, iekāpt gultā, paskatīties skapī, proti, lai ekspozīcija nebūtu nožogota, bet aptaustāma un izmēģināma. Pliekšānu ģimeni var uzskatīt par jauno laiku uzņēmējiem, kas mēģināja dzīvot un saimniekot citādi. Tēvs bija darbīgs un inteliģents cilvēks, kas abonēja divus latviešu laikrakstus, bija pazīstams ar Māteru Juri un citiem Rīgas Latviešu biedrības vīriem,” stāsta R. Meinerte.
Nepilna kilometra attālumā no Tadenavas VAS “Latvijas valsts meži” ir izveidojusi dabas taku, kas ved cauri interesantiem biotopiem, un šobrīd tiek domāts par Raiņa pēdām šajā takā, jo dzejnieka daiļradē dabai ir atvēlēta liela loma.
Noslēpumainā Randene
Randene bija Līksnas muižas pusmuiža un atradās netālu no Daugavpils (Kalkūnes pagastā) Daugavas krastā. Randeni no 1869. līdz 1872. gadam rentēja Raiņa tēvs, un tai pašā laikā arī tika būvēts dzelzceļš “Rīga – Panevēža”. Mazais zēns te dzīvoja līdz septiņu gadu vecumam, kad Pliekšāni pārcēlās uz Berķeneli. “Saimniecībā bija gara ēka, laikam kūts un klēts, kas atradās zem viena jumta, un visapkārt auga oši. Ēkas no upes šķīra neliela akmens sēta,” atceras vietējie iedzīvotāji. Otrā pasaules kara priekšvakarā padomju armija tepat līdzās ierīkoja tagadējo Grīvas lidlauku, bet vācu armija atkāpjoties Raiņa bērnības māju Randenē uzspridzināja. Šobrīd uz bijušo māju vietu norāda piemiņas zīme.
Bērnības zeme Berķenele
Kad dzīves apstākļi Randenē vairs neapmierināja, Raiņa tēvs lūkojās pēc citas saimniecības un atrada to piecu kilometru attālumā Berķenelē, ko nomāja no 1872. līdz 1881. gadam. Te Laucesas upītes krastu pakalnos pagājusi dzejnieka bērnība, kurā gūtie iespaidi atspoguļoti dzejoļu krājumā “Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Pašreizējā izskatā tā aplūkojama vien divdesmit gadus, kad pašvaldība to restaurēja un iekārtoja Rainim un viņa ģimenei veltītu ekspozīciju, kas tika veidota pēc senajām fotogrāfijām.
“Mēbeles nav autentiskas, tās ir piemeklētas atbilstoši tam laikam, kad Pliekšāni te dzīvoja, jo, pārbraucot uz Vasiļovu, vēlāk Jasmuižu, visu iedzīvi viņi paņēma līdzi. Berķenelē veidojās Raiņa personība, pasaules uzskats, tapa pirmie dzejoļi. Pirms došanās studēt uz Rīgu, viņš vienu gadu mācījās Ēģiptes (Vilkumiesta) pastorāta skolā un četrus gadus Grīvas vācu skolā,” stāsta Raiņa mājas direktore Inese Bērziņa.
Apmeklējot Berķeneli, tai līdzās esošajā dārzā var apskatīt mākslinieku plenēra darbus – dažādas instalācijas –, skaistu dīķi un pasēdēt ēnainā lapenē vai arī izmantot telšu, ugunskura vietas un kamīnzāles ēkas otrajā un pagrabstāvā dažādiem pasākumiem.
“11. septembrī būs brīvdabas uzvedums, kas sāksies ar tirgus ainām, kādas varēja notikt Dinaburgā 19. gs. beigās, un turpināsies pie Berķeneles mājas, kur tiks rādītas ainiņas no tā laika, kad lielais Rainis vēl bija mazais Žaniņš un uz visu raudzījās pirmo reizi,” atklāj direktore.
Jasmuižas brīvdienu laiks
Īsu brīdi Pliekšāni uzturējušies Vasiļovā, kur tagad pusmuižas vietā Daugavpils–Rēzeknes šosejas kreisajā pusē uzstādīts piemiņas akmens, pēc tam devušies uz Jasmuižu tagadējā Preiļu novada Aizkalnē klusā lauku nostūrī nelielās Jašas upītes krastā. Raiņa tēvs te saimniekoja no 1883. gada līdz pat savai nāvei 1891. gadā. Tur topošais dzejnieks pavadīja savus ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus. Tieši Jasmuižā viņš izjutis pirmās apzinātās romantiskās jūtas pret kalponi Teklu, kas atspoguļotas viņa dienasgrāmatā: “Teklīte bija ienākusi, mīlīga, kairinoša, es nekā (..), un tik, kad viņa aizgāja, fantazēju…”
Raiņa muzejs “Jasmuiža” izvietojies trijās atjaunotajās senās muižas ēkās. Dzīvojamā māja apmeklētājiem piedāvā ekspozīciju par dzejnieka ģimnāzijas un studiju gadiem. Govju kūts pārtapusi Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājā, kur šobrīd aplūkojama plaša Latgales keramikas izstāde ar vairāk nekā divsimt novada podnieku darinātajiem saimniecības traukiem un dekoratīvo keramiku, tostarp Antona Šmulāna darinātajiem velniņiem no dramaturga Gunāra Priedes kolekcijas. Savukārt Andreja Paulāna darbnīcā ceplī var iepazīt vidi, kādā dzīvojuši un strādājuši Latgales keramiķi 19. gs. beigās un 20. gs. Visas ēkas kopā ar brīvdabas estrādi un piecus hektārus lielo parku veido vienotu valsts nozīmes vēstures pieminekli.
“Jasmuižā viesi varēs noskatīties multfilmu “Zelta sietiņš”, kā arī karaokes versijā līdzi dziedamas dziesmas ar Raiņa vārdiem,” stāsta muzeja vadītāja Solvita Brūvere. “Piedāvājam arī slēpņošanas spēli “Atrodi Raiņa vietas Jasmuižā!”,” viņa piebilst.
Uzziņa
11. septembrī plkst. 18 Berķenelē izskanēs muzikāls brīvdabas uzvedums “… atmiņās iegāju te…”, kurā Daugavpils novada amatiermākslas kolektīvi iejutīsies dzejnieka domās un sajūtās. Raiņa māja atvērta līdz 15. oktobrim, darba laiks: otrdiena – sestdiena plkst. 10 – 18.
No 11. septembra Jasmuižā būs skatāma izstāde “Raiņa dzejas rotaļas” – mākslinieku M. Stārastes, K. Sūniņa, J. Pīgožņa, J. Kīna, F. Pauļukas ilustrācijas Raiņa dzejoļiem. Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim, darba laiks: plkst. 10 – 17, slēgts – pirmdienās, otrdienās.
18. septembrī plkst. 13 Tadenavā būs Dzejas diena bērniem, kad tiks atklāts kārtējais dzejas izlases “Garā pupa” izdevums.
