Kādi ir jūsu ieguvumi Raiņa un Aspazijas gadā? “LA” lasītāju aptauja 0
Šis gads kultūrā ir Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads, un rīt ir dzejnieka, dramaturga un domātāja Raiņa dzimšanas diena. Jautāju lasītājiem: “Kādi ir jūsu ieguvumi Raiņa un Aspazijas gadā?”
Mārīte Rubene Ikšķilē: “Savulaik, kad mēs daudz ceļojām ar automašīnu pa Latvijas skaistākajām vietām, kopā ar māsas bērniem apskatījām arī Jasmuižu un Tadenavu. Nesen šīs bildes rādīju jau nākamajai paaudzei – māsas mazbērniem. Viņi sacīja: kad skolā būšot jāmācās par Raini, zināšot, kā izskatās mājas, kur viņš dzīvojis, un cik skaista tur apkārtne.”
Vilhelms Klincāns Jūrmalā: “Esmu iegriezies Raiņa un Aspazijas muzejā, gan pērn, un apskatījis Jūrmalā pirms gada atklāto pieminekli “Raiņa priedes”. Raiņa dzeja ir dzīva līdz šai dienai, taču piemineklis atgādina nokaltušu priedi. Biju gaidījis ko interesantāku…”
Andris Bodnieks Valmierā: “Burtnieku novadā notiks pensionāru apvienības organizēts Dzejas dienu sarīkojums, esmu nodomājis tur piedalīties.”
Aina Lazdiņa Kokneses novada Iršos: “Man bija ļoti laba literatūras skolotāja, skolas gados zināju no galvas daudzus Raiņa dzejoļus, dažus joprojām atceros.”
Ariadna Staprāne Rīgā: “Raiņa un Aspazijas lugas esmu lasījusi un savulaik arī dažas redzējusi. Teātros ir iestudējumi par Raini un Aspaziju, taču pašlaik kā maznodrošināta pensionāre uz jaunākajām izrādēm nevaru atļauties aiziet, tieku vienīgi uz Operas izrāžu ģenerālmēģinājumiem. Tos kā bijusī darbiniece varu noskatīties par brīvu. Katru gadu apmeklēju Dzejas dienu sarīkojumu pie Raiņa pieminekļa, arī šogad noteikti turp došos.”
Edīte Krastiņa Ķoņos: “Ļoti labi, ka šogad biežāk atceras Raini un Aspaziju. Vēl šorīt klausījos radiopārraidi, kur lasīja Raiņa dzejoli. Vēl no bērnības atminos abu dzejnieku dzejoļus no galvas, dažreiz tos norunāju saviem mazbērniem. Man nepatīk, ka tagad tik briesmīgi “ķidā” Raini un jaunā izrādē rādīšot Raini peldbiksēs. Man tas nav pieņemams. Rodas sajūta, ka jaunie kultūrā sevi uzskata par pārgudriem. Vai viss vecais ir jānoārda? Es domāju, ka ne, un piekrītu uzskatam, ka ir klasiskas vērtības, pret kurām jābūt pietātei, tās nav aizskaramas, pārveidojamas, novelkamas zemē līdz ikdienišķam līmenim. Turklāt Raiņa daiļradē ir ļoti daudz zemtekstu.”
