Raimonda Paula dzimšanas dienā – maestro joku izlase 9
Šodien 82 gadu jubileju svin Latvijā un aiz tās robežām pazīstamais komponists, maestro Raimonds Pauls. Jau pirms gada komponists visai noraidoši teica, ka viņam svinēšanas pietiekot jau no apaļajiem 80 gadiem, tādēļ dzimšanas dienas interviju ar komponistu nerīkojām. Taču, zinot, ka Raimonds Pauls slavens ne tikai ar savām dziesmām, bet arī diezgan pamelno un sarkastisko humora izjūtu, nolēmām ieskatīties šajā laukā.
Intervijā “Latvijas Avīzei” pērn komponists atzina: Ar latviešu humoru mums tā lieta diezgan sarežģīta. Viss sākas un beidzas ar Rūdolfu Blaumani. Viņa lugās ir labi pipariņi, ne velti tās spēlē un spēlēs. Bet nekad nedrīkst iet ārā no rāmjiem.”
Kopumā ir arī zināms, ka, neraugoties uz humora izjūtas “melnumu”, Pauls arī necenšas nevienu speciāli aizvainot, un, kaut gan palaikam viņam pasprūk arī paraupji zemjostasvietas joki, tie un tās, kas tos dzirdējuši, atzīst – Paula izpildījumā nepavisam nešķiet rupji.
Lūk, LA.lv sarūpētā Raimonda Paula joku izlase.
Pirms pieciem gadiem, atverot Ksenijas Zagorodskas grāmatu “Маэстро Паулс” M. Čehova Rīgas krievu teātrī, Raimonds Pauls, kurš alkoholu tobrīd nelietoja jau vairāk nekā pusgadsimtu, sacīja: “Esmu teatrāls, tāpēc man ļoti patīk strādāt teātrī. Īpaši man patīk pirmizrādes un iedzeršanas pēc tam.”
Tajā pašā grāmatas atvēršanā, pārlūkojot publiku, kurā bija daudzi komponista talanta cienītāji, tostarp ļoti pazīstami cilvēki, Raimonds Pauls sacīja: “Es ceru, ka teātrim visi finanšu dokumenti ir kārtībā, jo ir atnākusi arī [tobrīd valsts kontroliere Inguna] Sudraba.”
Uzaicināts uz Jāņa Skuteļa “Pusnakts šovu septiņos” pirms koncerta kopā ar Agnesi Rakovsku, maestro tika īpaši lūgts pastāstīt kādu smieklīgu atgadījumu un atcerējās šādu: “Tur īsti nebija nekā smieklīga, jo bija aizgājis mūžībā pazīstams mūziķis. Kavēju, palūdzu Latvijas Radio šoferim mani aizvest. Pa ceļam viņam piezvana, un es dzirdu, skan tāds teksts: “Man nav laika ar tevi runāt, man Paulu jāaizved uz krematoriju.”
Tajā pašā Jāņa Skuteļa šovā Pauls izmeta vēl vienu jociņu, izspēlējot ar šābrīža Valsts prezidentu vienādos vārdus: “Par cik tagad mans vārds tik daudz tiek locīts avīzēs, es to gribu mainīt. Mani kristīja baznīcā, man ir arī otrs vārds Ojārs. Bet, kad uzzināju, ka Rubenis ir Ojārs, es arī to nevaru lietot.”
Intervijā žurnālam “OK” Raimondam Paulam jautāja, no kā viņam visvairāk bail. Izlocījies, sakot – no kā gan vairāk nekā astoņdesmit gadu vecumā būtu jābīstas, vienu lietu maestro tomēr nosauca: “Man nesen jautāja – no kā man visvairāk bail. Es atbildēju: visvairāk man bail, ka atnākšu uz teātri, bet man priekšā sēdēs Porziņģis.”
Un tad, protams, ir joki, kurus atstāstījuši ar Raimondu Paulu kopā strādājušie mūziķi. Atceroties padomju laiku koncertus, kad jau bija tapis slavenais un klausītāju iemīļotais duets ar Noru Bumbieri, Viktors Lapčenoks stāsta: “Atceros vienu no koncertiem pirms daudziem gadiem. Tolaik ar Noru Bumbieri vēl nebijām precējušies. Viņš mani uz skatuves pieteica – tagad dziedās Viktors Bumbieris. Pēc tam, kad uz skatuves kāpa Nora, Raimonds teica: “Nu ko, ja jau Viktors Bumbieris nodziedāja, tagad dziedās Nora Lapčenoka.””
Dzirdēts arī jociņš par to, kā Raimonds Pauls guļ gultā un vaid, kamēr noraizējusies sieva Lana cenšas visādos veidos uzzināt, kas vīram kaiš. Vairākas reizes pažēlojies, ka spiež, komponists beidzot atzīstas: “Slava spiež.”
Savukārt Ance Krauze kādā intervijā atcerējās braucienu kopā ar Raimondu Paulu uz Kurzemi: “Braucam pa Latviju, garām ceļa zīmei ar uzrakstu “Oliņas”. Piepeši Pauls saka: Ance, tu zini, ka labākas ir tās dzīslainās, nevis tās spalvainās… Tas bija tik smieklīgi. Sākumā gan apstulbu. Bet tādi jau Paula joki ir. Bet viņam nekad nesanāk rupji, neskan brutāli.”
Turpretī sabiedrībā klīstošo joku par kādu (Jānīti vai iemīlējušos studentu, kā nu kurā versijā), kurš pamanījis Raimondu Paulu, un, gribēdams atstāt iespaidu (uz draugu vai mīļoto meiteni), lūdzis, lai viņu uzrunā, bet tad atbildējis: “Nu Raimi, tu taču redzi, ka esmu aizņemts!” maestro tomēr neapstiprināja.
Lai maestro arī turpmāk veselība un prāts uz jokiem!
