Raimonds Lapiņš: Sankcijas Krievijai nav noteiktas pa nozarēm, bet produktu grupām 27
Pavisam nesen daudziem bija pārsteigums, ka, neskatoties uz to, ka ir ieviestas sankcijas pret Krieviju, Latvijā ir uzņēmumi, kas turpina sadarboties Krieviju. Tas sabiedrībā radījis neizpratni – karš turpinās un sankcijas ir noteiktas, bet uzņēmumi turpina darboties agresorvalstī. Kā tas ir iespējams? TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” skaidro Raimonds Lapiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
“Sankcijas ir noteiktas nevis nozarēm, bet produktu grupām. Protams, ir viena grupa, kuru var izmantot divējādi – karam un patēriņam – tie ir aizliegti pilnībā. Tad ir produktu grupa, kura ir ierobežota, bet, kas ir jāņem vērā, tā nav ierobežota pilnībā. Piemēram, dzirkstošie alkoholiskie dzērieni. Tie kopumā nav aizliegti, bet ir viena grupa, virs 300 eiro šampanieši, kurus nav atļauts ievest Krievijā. Tas pats attiecas, piemēram, uz rokassomiņām, vienkāršoti sakot, “Prada” nedrīkst eksportēt uz Krieviju, bet plaši lietojamas preces var. Tāpēc arī veidojas šī nesapratne, kāpēc vēl joprojām uzņēmumi eksportē. Uzņēmumi eksportē, tāpēc ka drīkst,” atbild Lapiņš.
“Ja skatāmies pēc apjomiem, tad Latvijā aptuveni trīs reizes ir samazinājies uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju, no 1000 uz aptuveni 300 uzņēmumiem, un no 2 miljardiem eiro uz aptuveni 500 miljoniem eiro. Tas ir diezgan būtisks kritums,” stāsta viņš.
“Par ko mēs noteikti varam runāt – tās, kas ir sankcionētās preces, ja to eksports notiek, tas ir kriminālpārkāpums. Tas nozīmē, ka muitai, Valsts ieņēmumu dienestam, attiecīgajiem orgāniem tas ir jānovērš. Tā ir kontrabanda,” uzsver Lapiņš.
Pamatā uz Krieviju joprojām tiek eksportēti pārtikas produkti, bet vēl ir arī tāda uzņēmumu grupa, kuri vēsturiski ir strādājuši tikai uz Krievijas tirgu, kuriem pamatā ir bijis Krievijas kapitāls, bet tie šobrīd mēģina pārvirzīties uz citu tirgu.
“Svarīgi ir saprast to, ka imports un ražošana Krievijā ir tās darbības, ar kurām barojam šo mašinēriju ar naudu vai ar nodokļiem. Tas, protams, ir kā minimums neētiski. Bet tur, kur mēs eksportējam, un tās ir atļautās preces, ja tās nav duāli pielietojamas, tur tās sekas, iespējams, ir morālas, bet ekonomiski mēs šo ekonomiku vairs nekādā veidā nestiprinām. Īpaši ņemot vērā arī, ka Krievijas rublis šobrīd vienā virzienā iet uz leju. Arī tas ļoti būtiski ietekmē mūsu eksporta iespējas,” noslēgumā saka viņš.
(Visu diskusiju raidījumā “Nacionālo interešu klubs” skaties TV24 ēterā 13. augustā plkst. 21:00!)
