Vācijā sāk pārskatīt migrācijas politiku. Bergmanis par to, kā dažādās Eiropas valstīs sokas ar migrācijas jautājumu 88
B
“Publiskajā telpā redzam, ka Vācijā ir sākusies ļoti nopietna diskusija par to, kā pārskatīt migrācijas politiku,” diskutējot par to, kā dažādās Eiropas valstīs sokas ar migrācijas jautājumu, TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” atzina Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis.
Viņš atgādina, ka šobrīd Zviedrija saskaras ar milzīgiem migrācijas politikas izaicinājumiem: “To viņi arī paši ir publiski teikuši.”
Bergmanis piebilst, ka ne velti, kad Zviedrija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, migrācijas politika bija viena no galvenajām trim prioritātēm, ko saglabāja arī Spānija, kas pārņēma prezidentūru.
Deputāts pastāsta, ka nesen piedalījies NATO Parlamentārās asamblejas ikgadējā sanāksmē Kopenhāgenā. Dānija iepazīstinājusi ar savu šī jautājuma risinājumu, kas ikdienā un sadzīvē ir krietni veiksmīgāks par Zviedrijas izvēlēto ceļu, neskatoties uz to, ka abas valstis atrodas blakus.
Jau vēstīts, ka Vācijas valdība apstiprinājusi likumprojektu, kura mērķis ir paātrināt atraidīto migrantu deportēšanu.
Vācijas iekšlietu ministres Nensijas Fēzeres ierosinātā likumprojekta mērķis ir samazināt to deportāciju skaitu, kas neizdodas pēdējā mirklī.
Likumprojekts arī no desmit līdz 28 dienām pagarinās maksimālo migrantu aizturēšanas ilgumu deportācijas centros. Paredzēti arī stingrāki pasākumi pret kontrabandistiem un varasiestāžu pilnvaru paplašināšana. Saskaņā ar likumprojektu varasiestādēm būs atļauts ieiet trešo personu telpās, lai meklētu izraidāmās personas. Atsevišķos gadījumos varasiestādēm vairs nebūs iepriekš jāpaziņo par deportēšanu.
Valdība arī vēlas nākotnē atvieglot noziedzīgo organizāciju locekļu deportēšanu. Likumprojekts atļaus meklēt dzīvojamajās telpās dokumentus un datu glabāšanas ierīces, lai noskaidrotu personu identitāti un pilsonību.
Savukārt Zviedrija premjerministrs Ulfs Kristersons iepriekš atzinis, ka valstij nekad jaunajos laikos nav bijuši tik lieli drošības draudi.
Zviedrijā pēdējos gados notiek asiņaini konflikti starp bandām, kas cīnās par ieroču un narkotiku tirdzniecību, un tie ir izvērsušies par bandu savstarpēju atriebību.
Daudzdzīvokļu ēkas un citus mājokļus valstī bieži satricina sprādzieni, un publiskās vietās regulāri notiek apšaudes, kas kādreiz notika tikai nelabvēlīgos rajonos.
Saskaņā ar Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT apkopotiem datiem septembrī apšaudēs un sprādzienos ir nogalināti 12 cilvēki, un tas kļuvis par nāvīgāko mēnesi pēdējos četros gados.
