“Rail Baltica” virzīsies ātrāk – piešķirts papildu finansējums 32
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā uzklausot informatīvo ziņojumu “Par akciju sabiedrības “RB Rail AS” finansējumu 2022. gadam”, valdība lēmusi atļaut Satiksmes ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta saistības “Rail Baltica” projekta īstenošanai 747 356 eiro apmērā.
“RB Rail” ir Baltijas valstu gadsimta dzelzceļa projekta ieviešanu koordinējošais kopuzņēmums. Valdība akceptējusi, ka tas vēl šogad saņems papildus valsts budžeta naudu Latvijas puses līdzfinansējuma nodrošināšanai “Rail Baltica” projekta pieskaitāmo netiešo izmaksu finansēšanai atbilstoši kopuzņēmuma finansēšanas līgumam 2022.–2025. gadam.
“Latvijas Avīze” Satiksmes ministrijā noskaidroja, ka papildu finansējums “RB Rail” esot nepieciešams izmaksām, kuras Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nefinansē. Piemēram, projekta finansēšanas un citu pieteikumu sagatavošanai, banku pakalpojumu izmaksu segšanai, transporta izmaksām un tamlīdzīgi.
Kopuzņēmumam radušās izmaksas solidāri finansējot visas trīs Baltijas valstis, katra 33%. Taču katra valsts papildus finansējot vēl arī savas specifiskās vajadzības. Latvijas gadījumā, piemēram, tādas esot apvienotā tilta pār Daugavu autoceļu sadaļas aktivitātes, jo ES fondi finansē tikai dzelzceļa sadaļu.
Trases nozīmīgums pieaudzis
Globālo norišu ietekmē ES institūcijas akcentējušas “Rail Baltica” nozīmīgumu un vēlas paātrināt projekta ieviešanu. Nesen kļuva zināms, ka “Rail Baltica” būvēšanai piešķirts finansējums arī no ES militārās mobilitātes programmas. Tas nozīmē, ka jaunā dzelzceļa trases būvniecībai būs ne tikai papildu nauda, bet arī pār tā vairākām ieviešanas sadaļām nolaidīsies “ierobežotas pieejas informācijas” plīvurs.
Kamēr šis plīvurs vēl nav pārklājies, “Rail Baltica” ieviesēji apzinīgi pilda savulaik uzņemtās saistības par sabiedrības informēšanu un iesaisti jaunās trases objektu projektēšanas un arī būvēšanas stadijā. Piemēram, nacionālais projekta ieviesējs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” 2019. gadā, parakstot sadarbības memorandu ar dažādām nevalstiskajām organizācijām (NVO), apņēmās rīkot regulāras tikšanās ar to pārstāvjiem, lai informētu par nozīmīgā projekta realizācijas gaitu un veicinātu sabiedriskā labuma palielināšanu.
Sadarbības memoranda ietvaros “Rail Baltica” projekta īstenotāji un Rīgas pašvaldība ar NVO pārstāvjiem tikās arī oktobra sākumā, lai informētu par projekta ieviešanas progresu visā trases garumā, plānotajiem risinājumiem Rīgā, kā arī galvaspilsētai piegulošajā teritorijā.
Rosība visā trases garumā
“RB Rail” amatpersonas tiešsaistes pasākuma auditoriju informēja, ka projektēšana patlaban notiekot 640 km posmos no kopumā 870 km garās trases, arī aktīvas būvniecības stadija ir sākusies visās Baltijas valstīs. Latvijā lielajos satiksmes mezglos – Rīgas Centrālās stacijas un lidostas “Rīga” posmā, Lietuvā notiekot darbs pie Baltijā garākā tilta pār Neres upi, Igaunijā aktīvi būvējot viaduktus pār jauno trasi.
Kā informēja “RB Rail” tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs, turpinās konsolidētie būvmateriālu iepirkumi. Nākamā gada pavasarī–vasarā būšot zināmi prettrokšņu sienu, balastu u. c. dzelzceļa būvniecībā nepieciešamo materiālu piegādātāji. Esot izstrādāta dzelzceļa elektrifikācijas stratēģija un notiekot projektēšanas un būvniecības apvienotais iepirkums, kā arī esot jau izvēlēts vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu inženieris. Kopumā publicētā iepirkumu plāna līgumu vērtība šogad pārsniedzot divus miljardus eiro. “Var teikt, ka mēs ejam uz priekšu straujiem soļiem gan projektēšanā, gan būvdarbos visā Baltijā,” teica Ē. Diļevs.
Pārbūvē Rīgas Centrālo staciju
“Eiropas Dzelzceļa līniju” pārstāvis Arnolds Timofejevs informēja, ka vairāk nekā gadu jau norisinās aktīvi būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā, savukārt starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā notiek projektēšana.
Vairāk nekā 260 km garumā Latvijas teritorijā izsludināta otrā kārta pamattrases būvniecības iepirkumam, sākta zemju atsavināšana arī ārpus abu starptautisko staciju būvobjektiem. Tāpat uzsākta būvprojekta izstrāde Salaspils multimodālajam kravu terminālim, notiek iepirkums par 16 “Rail Baltica” reģionālo staciju projektēšanu, norisinās infrastruktūras apkopes objektu projektēšana Iecavā un Skultē. Apstiprināta ritošā sastāva depo atrašanās vieta Jaunmārupē un sagatavots iepirkums šī depo projektēšanas darbiem, aktualitātes Latvijā komentēja A. Timofejevs.
Sanāksmes dalībnieki iepazinās arī ar pamattrases projektēšanas aktualitātēm Rīgā, kas ir “RB Rail” pārziņā. Rīgā kreisajā Daugavas krastā Torņakalna posms esot viens no sarežģītākajiem visā projektā, jo ietver dzelzceļa tuneļa izbūvi Torņakalnā, kā arī trasei ir jāšķērso esošās 1520 mm dzelzceļa Jelgava/Tukums līnijas.
Lai to efektīvi izdarītu, projekta sākuma fāzē, piesaistot ārvalstu konsultantus, veiktas vairākas izpētes, kā pareizāk pārbūvēt esošo dzelzceļa infrastruktūru un integrēt jauno dzelzceļu, kuram būs pavisam citas elektrifikācijas, signalizācijas sistēmas. Turklāt jāņem vērā Satiksmes ministrijas iecere attīstīt dzelzceļa satiksmi uz Bolderāju, kā arī citu pušu intereses
Šobrīd “RB Rail” strādājot pie posma no Zasulauka līdz Liepājas ielai, veicot esošās dzelzceļa līnijas pārprojektēšanu un jaunu sliežu ceļu projektēšanu uz Bolderāju, kā arī gājēju šķērsojumu izveidi, sakārtojot apkārtējo infrastruktūru.
Paralēli notiekot diskusijas arī ar iesaistītajām pusēm, ievērtējot to plānus, piemēram, vēlmi par papildu gājēju šķērsojumu pie Latvijas Universitātes studentu pilsētiņas, par “Rail Baltica” projektu risinājumu salāgošanu ar Raņķa dambja nākotnes attīstības u. c. plāniem.
Rīga integrē infrastruktūru
Jaunās dzelzceļa trases būvniecība rada nozīmīgas izmaiņas ielu tīklā, kas ir iekļautas galvaspilsētas teritorijas plānojumā. Par “Rail Baltica” integrēšanas plāniem Rīgas centra infrastruktūrā informēja Mārtiņš Slimbahs, Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes direktors. Paredzēto pasākumu mērķis esot uzlabot gājēju un transporta piekļuvi Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam sabiedriskā transporta mezglam saistībā ar Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi.
Posmā no stacijas līdz krastmalai kopumā jārealizē četri projekti: Timoteja un Turgeņeva ielas krustojuma pārveide, gājēju un satiksmes kustības uzlabojumi Gogoļa ielā pie tirgus, kanālmalas labiekārtojumi nojauktā t/c “Titāniks” vietā, Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras, kā arī Puškina ielas/Ģenerāļa Radziņa krastmalas krustojuma pārbūve.
Piemēram, starp krastmalu un Maskavas ielu paredzēts izveidot rampu, kas savienosies ar topošo “Rail Baltica” tiltu pār Daugavu. Arī Gogoļa ielas tagadējā gājēju tuneļa (pie tirgus) vietā paredzēts izveidot novietnes vairāk nekā 200 velosipēdiem un citiem mikromobilitātes rīkiem. Šobrīd notiekot būvprojektu izstrāde, būvdarbus paredzēts sākt nākamā gada janvāra vidū un pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim.
Pasākuma dalībnieki atzina, ka iedzīvotāju iesaiste veiksmīgā projekta realizācijā, diskusijās sniedzot arī savus ieteikumus, plānošanas periodā esot ļoti svarīga. Tāpēc, piemēram, Torņakalna sarežģītajā posmā, atsākot projektēšanu, par plānotajiem risinājumiem ar iedzīvotājiem paredzēts tikties atkārtoti.
