“Rail Baltica” trase skars piecas lopkopības saimniecības 0
Topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trase “Rail Baltica” skars piecas salīdzinoši nelielas lopkopības saimniecības, bet lielfermas tā neietekmēs, informē analīzes autori – pilnsabiedrība “RB Latvija”.
Pētnieki apkopojuši informāciju par fermām un mājsaimniecību dzīvniekiem tiešā trases tuvumā – 300 metru koridorā – gar visu 265 kilometrus garo “Rail Baltica” trasi.
Analizējot Lauksaimniecības datu centra aktuālāko informāciju, pētnieki izzinājuši, ka “Rail Baltica” trase vidējās lopkopju zemnieku saimniecības skars minimāli, jo 300 metru koridorā ap trasi galvenokārt izvietojušās vien piemājas saimniecības, kur tur pa govij vai dažām vistām.
Teritorijā apzinātas divas nelielas saimniecības, kur tur ap 10 govju, divas fermas, kur lopu skaits sasniedz ap 30, kā arī viena saimniecība, kur ir vairāk nekā 100 aitu.
Kā skaidro pilnsabiedrībā “RB Latvija”, patlaban ietekme uz saimniecībām tiek skatīta abos trašu variantos, un tikai tad, kad būs noteikta konkrētā trase, tad varēs pateikt, kuras konkrētās saimniecības trase skars, ziņo LETA.
Patlaban provizoriski trase varētu skart aitu saimniecību Sējas novadā “Vilciņi”, kur audzē 128 aitas. Savukārt govju saimniecības varētu skart Salacgrīvas novadā “Smilgas” – 36 govis, Salacgrīvas novada saimniecību “Tamisāri” – 33 govis, Liepupes saimniecību “Puszemnieki” – 13 govis un Liepupes saimniecību “Kļaviņas” – desmit govis. Pētot Lauksaimniecības datu centra informāciju, vēl varot secināt, ka trases koridorā atrodas arī mājputnu un bišu audzētāji.
Pētnieki norāda, ka realitātē trase var skart mazāk zemnieku saimniecību. Pašreizējie 300 metri ir maksimālais trases koridora pētāmais platums. 2015. gada beigās būs zināms izvēlētais trases variants un dzelzceļa nodalījuma josla (40-60 m plata norobežota josla). Šim variantam izveidos precīzu sarakstu ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam.
“Rail Baltica” trases skarto saimniecību vērtējums tapis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pētījumā, kas turpinās un noslēgsies ar IVN ziņojuma sagatavošanu, kurā tiks atspoguļoti visu pētījumu rezultāti.
Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas izstrādāja IVN programmu, kas ietver arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātā fiksētos izpētes uzdevumus. Darba uzdevums dots vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri līdz augustam vērtēs paredzētās darbības ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, piesārņojums u.c.), kā arī citus aspektus, kas iekļauti IVN programmā.
Apkopojot un analizējot dažādās datubāzes pieejamo informāciju un datus, kā arī veicot modelēšanu un prognozēšanu, ekspertu darba rezultātus un vērtējumu apkopos IVN ziņojumā, rudenī sniedzot izstrādāto trases alternatīvu salīdzinājumu.
VPVB izdotajā programmā IVN Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas “Rail Baltica” būvniecībai apkopotie vairāk nekā 600 iedzīvotāju, kā arī juridisko personu un valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi. Tie saņemti sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā, kas notika no 13. februāra līdz 15. martam 15 pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica” trase.
“Rail Baltica” trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
Projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).
