“Rail Baltica” starptautisko staciju būvniekiem valsts apmaksās rēķinus par 9,6 miljoniem eiro 31
Valsts apmaksās dzelzceļa projekta “Rail Baltica” starptautisko staciju būvnieku iesniegtos rēķinus 9,636 miljonu eiro apmērā par paveiktajiem darbiem, otrdien nolēma valdība.
Tostarp valdība atbalstīja finanšu līdzekļu pārdali 2024.gada budžeta ietvaros, attiecīgi pārdalot 2,995 miljonus eiro un 2,533 miljonus eiro uz budžeta apakšprogrammu “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (“Rail Baltica”)” būvniecības izmaksu indeksācijas rēķinu apmaksas nodrošināšanai.
Papildu līdzekļi 261 000 eiro apmērā rasti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF1) finansēšanas līguma ietaupījumiem.
Savukārt 3,847 miljonus eiro piešķirs no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Valdība pieņēma zināšanai, ka, balstoties uz spēkā esošiem līgumu nosacījumiem Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās, tiek prognozēts, ka līdz šī gada beigām vēl tiks iesniegti rēķini 41,693 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) par jau pasūtītiem un 2024.gadā pabeidzamiem darbiem, kuriem trūkst finansējums.
Norādītā summa ir par “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) veiktā izmaksu prognoze uz šā gada 15.jūliju, ņemot vērā spēkā esošo līgumu nosacījumus.
Tāpat nolemts, ka EDzL jāvienojas ar Rīgas centrālās stacijas būvnieku pilnsabiedrību “BeReRix” un Rīgas lidostas stacijas būvnieku pilnsabiedrību “B.S.L Infra” par būvdarbu līguma grozījumiem, paredzot līgumu nosacījumu, tostarp pārskatot izmaksu indeksācijas mehānisma un līgumsoda piemērošanu iesniegtajiem, bet līdz šim neapmaksātajiem rēķiniem. Satiksmes ministrijai (SM) līdz 30.augustam jāinformē Ministru kabinetu par panākto vienošanos.
Valdība sēde arī vienojās, ka SM sniegs Ģenerālprokuratūrai dokumentus un citu būtisku informāciju par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un uzraudzību, kā arī uzņemtajām saistībām.
EDzL atzinīgi vērtē valdības lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu un cer uz tālāk konstruktīvu šī jautājuma risinājumu. Uzņēmumā uzsver, ka šobrīd valdība izdara pirmo, ātrāk iespējamo un nepieciešamāko soli. Šis lēmums parādot gan valdības izpratni par projekta būtiskumu, gan dodot signālu būvniekiem, ka valsts, lai arī pašreiz daļēji, ir gatava rast risinājumus saistību izpildei.
EDzL pārstāvji arī novērtē, ka līdz šim sarunu gaitā saskārušies ar profesionālu un saprotošu būvnieku attieksmi. Šobrīd vēl esot pāragri runāt par sarunu gaitu vai iznākumu, jo tiek vestas pārrunas par juridiskiem jautājumiem, kuri var radīt tālejošas sekas. Tādēļ to iespējamība realizēties līguma grozījumos tiekot rūpīgi vērtēta no abām līguma pusēm.
EDzL norāda, ka projekta īstenošanai jānotiek saspringtos termiņos gan attiecībā pret konkrētajiem finansēšanas līgumiem, gan kopējo projekta ieviešanas grafiku, tāpēc nav vēlama būvniecības tempu palēnināšanās vai situācijas, kas var radīt reputācijas riskus projektam un valstij. Finanšu plūsmas, darbu pieņemšanas un apmaksas jautājumi “Rail Baltica” projektā ir sarežģīti, šobrīd būvnieki saņemam apmaksu par tekošajiem darbiem, bet tikai daļēji esot segti inflācijas indeksācijas izdevumi.
LETA jau ziņoja, ka “Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība “BeReRix”, savukārt būvuzraudzību nodrošina “Egis-Deutsche Bahn”.
Savukārt pilnsabiedrība “B.S.L. Infra” ir projekta “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums “Swietelsky” un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA “Binders” un AS “LNK Industries”.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
