“Rail Baltica” problēmas: hibrīdkarš vai neizdarība? 1
Reaģējot uz sabiedrībā izskanējušajām bažām par problēmām projekta “Rail Baltica” pārvaldībā un ieviešanā, Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien, 4. decembrī, tikās ar Satiksmes ministrijas, AS “RB Rail” un SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” pārstāvjiem, lai pārrunātu projekta attīstību.
Bažas radušās, jo Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail”, kurš nodrošina projekta “Rail Baltica” pārvaldību, darbinieki atklātā vēstulē pauduši, ka projekts ir kritiskā situācijā pārvaldības un interešu konfliktu dēļ. Piemēram, pēdējo 14 mēnešu laikā nomainījušies pieci augstākās vadības pārstāvji. Krēslu pametis arī valdes priekšsēdētājs soms Timo Rīhimaki, kuru, stājoties amatā pirms deviņiem mēnešiem, pozicionēja kā kompromisa veicinātāju starp visām trim Baltijas valstīm.
Galvenā ziņotāja, kas komisijas deputātiem skaidroja projekta ieviešanas procesu, bija Satiksmes ministrijas (SM) “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa. Viņa stāstīja, ka “Rail Baltica” ieviešanā ir paredzētas trīs fāzes – plānošanas, projektēšanas un būvniecības. Plānošanas daļa Latvijā patlaban jau esot beigusies.
Eiropas Komisijas (EK) noteiktais grafiks paredz, ka projektēšana jānoslēdz līdz 2022. gada 31. decembrim. “RB Rail” darbinieku atklātajā vēstulē paustās bažas par problēmām pārvaldībā viņa vismaz daļēji skaidroja tieši ar faktu, ka šobrīd aktīvi sākta projektēšanas fāze un daudziem speciālistiem neesot īsti skaidrs, kāda ir viņu loma šajā projekta realizācijas stadijā.
Bērziņa arī atzina, ka “RB Rail” valdes priekšsēdētājs no Somijas sevi labi apliecinājis dažādu lielu privāto projektu ieviešanā, taču viņam neesot bijusi nepieciešamā pieredze valsts kapitālsabiedrību vadīšanā. Kopumā problēmas “Rail Baltica” projekta ieviešanas pasākumu izpildes grafikos SM pārstāve nesaskata. Viņa informēja, ka šonedēļ parakstīts arī nepieciešamais līgums ar EK struktūrvienību par grozījumiem pirmajā naudas piešķīrumā, kas noņem bažas par projekta finansēšanu. Turklāt šajā, projektēšanas fāzē, Latvija drīzāk apsteidzot EK noteikto grafiku termiņus, nevis no tiem atpaliekot.
No deputātiem savas bažas par tautsaimniecībai tik svarīgā projekta sekmīgu ieviešanu visvairāk izrādīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (“KPV”) un Atis Lejiņš (“JV”). Savukārt Krišjānis Feldmans (JKP), kura partijas pārziņā ir arī Satiksmes ministrija, medijos izskanējušās ziņas par projekta “stopkrāniem” un citām problēmām saistīja ar “viltus ziņu izplatīšanu hibrīdkara apstākļos”, lai sabiedrības acīs sakompromitētu šo milzīgo kopprojektu.
Taču trūkumi “RB Rail” pārvaldībā nav vienīgās problēmas, kādēļ pār “Rail Baltica” ieviešanu savilkušies melni negaisa mākoņi. Kā zināms, “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, no kurām 85% segs ES. Par to, kā projekta ieviešana izskatās no Briseles pozīcijām, “LA” pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis: “Būtu daudz labāk, ja jau šajā stadijā projekta kopuzņēmumā piedalītos arī Polija un Somija. Galvenā doma, uz ko balstīti arī visi sākotnējie ekonomiskie aprēķini, bija, ka šis ir visas ES kopējo, nevis atsevišķu valstu interešu projekts. Taču kaimiņvalstis pagaidām nogaida, jo redz te pārvaldības problēmas un ļauj baltiešiem pašiem ar tām tikt galā. Redzama ir svarīgu lēmumu pieņemšana pēdējā brīdī, nespēja līdz galam vienoties par savas valsts un projekta kopīgajām interesēm. Manuprāt, arī Latvijas pusei gudrāka stratēģija būtu problēmas risināt, nevis pateikt, ka to nav. Tādēļ ir labi, ka “Rail Baltica” problēmu risināšanai beidzot ir pievērsušies Baltijas valstu premjeri, kuriem jāspēj vienoties, kā lielo projektu turpmāk vadīt, uzraudzīt un virzīt uz priekšu.”
Baltijas valstu ministru prezidentu sanāksme par “Rail Baltica” projekta ieviešanas gaitu paredzēta piektdien, 6. decembrī, Rīgā.
