“Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisija nākusi klajā ar gala ziņojumu. Kas tajā teikts? 0
Tā kā līdz 2030.gada beigām visu “Rail Baltica” projektu Latvijā pilnā apmērā izbūvēt nav iespējams, Ministru kabinetam jālemj par prioritizējamiem darbiem “Rail Baltica” projekta īstenošanas 1. kārtā, teikts dzelzceļa projekta “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, ar kuru vienlaikus aicināts izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.
Izmeklēšanas komisija secinājusi, ka līdz 2030.gadam nebūs iespējams izbūvēt gan pasažieru trasi caur Rīgu, gan kravu, pasažieru trasi caur Salaspili.
Komisija ziņojumā uzsvērusi, ka maksimālu sociālekonomisko “Rail Baltica” pievienoto vērtību Latvijā, Baltijā, kā arī Eiropas Savienības (ES) transporta pamattīkla Ziemeļjūras-Baltijas un Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras transporta koridoru ietvaros iespējams sasniegt, vienīgi pabeidzot projektu pilnā apmērā.
Tādēļ ir svarīgi turpināt koridora sagatavošanas darbus – projektēšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu – visos posmos, lai būvniecību varētu veikt, tiklīdz būs pieejams finansējums. Prioritāri ir izbūvējami 1. kārtas posmi, pārējie ir īstenojami atkarībā no pieejamā finansējuma – secīgi pēc 1. kārtas pabeigšanas vai, ja ir pieejams papildu finansējums, jau paralēli 1. kārtai.
Šādu pieeju apstiprinot arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, un to plānots nostiprināt sagatavošanas procesā esošajā EK “Rail Baltica” projekta Ieviešanas lēmumā, norādījusi izmeklēšanas komisija.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso “Rail Baltica” projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā.
Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021.gada prezentācijās “Rail Baltica” projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka “Rail Baltica” projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.
Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdien par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām – komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs (“Stabilitātei”) un Kristaps Krištopans (LPV).
Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS). Ābrama un Labucis iebilda atbildīgo personu saraksta veidošanai, uzskatot to par subjektīvu vērtēšanu.
Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.
