“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 9
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas starptautiskajā autoostā (SAO) dzelzceļa uzbēruma pusē uzsākti “Rail Baltica” projekta būvdarbi, kā dēļ paredzēts uzbēruma valni norakt, lai tā vietā uzbūvētu divas dzelzceļa estakādes. Vienu “Rail Baltica” vilcieniem, otru – pārējiem pasažieru un kravas vilcieniem. Būvdarbi plānoti vairāku gadu garumā, bet izmaiņas autoostas darbībā jau stājušās spēkā.
Iekāpšana reģionu un starptautiskajos autobusos pārcelta uz kanāla pusi, taču izkāpšana no autobusiem nolikta ārpus autoostas teritorijas. Kā izziņojusi Autotransporta direkcija un SAO vadība – uz nenoteiktu laiku. Tas pats ar piepilsētas (Carnikavas, Ādažu, Kadagas, Vangažu u. c.) autobusu maršrutiem – no 17 .janvāra galapietura “Rīga”, kas līdz šim atradās pie SAO Maskavas ielā, tagad pārcelta labu gabalu tālāk uz Daugavas pusi: uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, blakus promenādei pie atjaunotā Spīķeru ēku kompleksa.
Rīgas SAO ar pasažieriem ierastajām nojumēm virs autobusu atiešanas platformām un dzelzceļa uzbēruma nodrošināto aizvēju darbojusies vairāk nekā pusgadsimtu. Taču jau drīz šis skats būs vēsture – tuvākajā laikā nojumes noņems, lai sāktu dzelzceļa uzbēruma norakšanu, ko paredzēts īstenot līdz 2023. gada beigām.
Abu dzelzceļa estakāžu izbūvi pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un līdz ar to arī SAO tuvumā plānots pabeigt 2026. gadā. Paredzēts, ka pēc būvniecības darbiem vide šajā vietā būtiski mainīsies. Lielākais ieguvums – uzbēruma vietā būs estakāde, zem kuras varēs brīvi staigāt. Vairs nebūs šķēršļa starp Centrāltirgu un Vecrīgu.
“Rail Baltica” projekta realizācijas laikā pār Daugavu iecerēts uzbūvēt arī gājēju tiltu. Tas savienos Torņakalnu ar 11. novembra krastmalu, kā arī paredzēti labiekārtoti savienojumi gājējiem un velosipēdistiem virzienā uz dzelzceļa staciju un Rīgas Centrāltirgu. Stacijas apkaime būšot ērti sasniedzama arī no Vecrīgas puses.
Pārbūve bez neērtībām neesot iespējama
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. veic pilnsabiedrība “BERERIX”. Tajā apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”. “BERERIX” Uzraudzības padomes pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsvēris, ka projekta īstenotājiem dotais uzdevums esot ļoti sarežģīts – jāuzbūvē pilnīgi jauna infrastruktūra, neapstādinot pilsētu.
Rīgas autoostā pārceltās pieturvietas esot tiešā SAO tuvumā, lai nesagādātu liekas rūpes pasažieriem, kuriem jāpārsēžas citā autobusā vai jāatrod galvaspilsētas sabiedriskais transports. Pasažieri par izmaiņām esot informēti visos iespējamos veidos – ar paziņojumiem medijiem, informāciju sociālajos tīklos, saistīto uzņēmumu un iestāžu mājaslapās. Tāpat arī uzstādīti paziņojumi pieturās, kā arī ielikts videomateriāls autoostas ekrānos.
Rīgas SAO valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule izteikusies, ka autobusu atiešanas platformām kanālmalā jau esot elektroniski tablo ar informāciju par autobusiem, kā arī atiešanas platformu numuri, kas uzrādoties pārdotajās biļetēs. Arī kasieri informējot katru pasažieri par mainīto kārtību. Vienlaikus viņa gan arī atzīst un norāda, ka cilvēkiem, kuri pieraduši iet uz autobusu vairāk nekā 50 gadu vienā vietā, ieradumi būšot jaunajai situācijai jāpielāgo.
Rezerves varianti atcelti
Gatavojoties “Rail Baltica” pārbūves darbiem SAO teritorijā, jau pirms vairākiem gadiem izskanēja versijas, ka galveno autoostu varētu sadalīt, reģionālās satiksmes autobusu iebraukšanu un izbraukšanu pārceļot uz dažādām galvaspilsētas daļām. Piemēram, 2017. gadā bija pat izsludināts konkrēts plāns, ka būvniecības laikā centrālā autoosta pārcelsies uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbotos kā reģionālā autoosta pasažieru pārvadāšanai Kurzemes un Zemgales virzienā.
“Tagadējais ir labākais iespējamais kompromiss, jo rezerves variants bija arī Jugla, kas pasažieriem tomēr sagādātu papildu neērtības. Es ļoti ceru, ka mums ar Rīgas domi izdosies arī turpmāk vienoties par otru svarīgu jautājumu – kur autobusi paliks laikā starp reisiem, jo jebkura pārbraukšana un vietas meklēšana ir arī papildu izmaksas,” norādījis Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Par to, ka tā tagad tiešām ir problēma, var pārliecināties ikviens, kurš apmeklē SAO vai Centrāltirgus kvartālu vai arī brauc pa krastmalu iepretim Spīķeriem – visas ceļmalas ir “aplipušas” ar stāvošiem autobusiem. Jaunizveidotajā “Spīķeru” pieturā aprunājos ar šoferi, kurš apkalpo Ādažu un Kadagas pasažierus. Kamēr notiek pielāgošanās jaunajai kārtībai, nereti gadoties, ka pieturās Ģenerāļa Radziņa krastmalā pēc pasažieriem nemaz nevarot iebraukt, jo tās “pa vecai modei” aizņēmuši citus reisus gaidošie autobusi. Ko darīt? Uzņēmuma vadība šoferiem ieteikusi pārkāpējus fotografēt, nodot pārsūtīšanai SAO vadībai un citām uzraugošajām iestādēm – lai nodrošina kārtību!
Sarkanais ozols vērtīgāks par pasažieriem?
Pagājušajā ceturtdienā iekrita stiprā vēja laiks un mākoņi vilkās uz puteni. SAO ēkā nekādu uzgaidāmo telpu praktiski nav – viena metāla solu rinda ar kādām padsmit sēdvietām, taču tur apsēsties pandēmijas noteikumu dēļ drīkst vien daži cilvēki. Tā kā par maz vietai, kas tomēr dēvējas par starptautisko autoostu, jo pārējā ēkā redzēju tikai stāvvietas – gan salīdzinoši lielajā biļešu tirdzniecības zālē, gan ne pārāk plašajā aizstiklotās ejas daļā gar kanālu.
Toties ārpusē soliņi vēl ir gan vecajās vietās uzbēruma pusē zem ikoniskajiem autoostas jumtiņiem, kas vēl nav nojaukti, gan pie jaunajām autobusu platformām – zem klajas debess kanālmalā. Kamēr vēl nesniga, daži cilvēki uz jaunajiem soliņiem tiešām arī sēdēja, citiem bija vismaz kur ceļasomu nolikt (Ģenerāļa Radziņa krastmalā ir tikai pieturu stabiņi).
Pārsalušie pasažieri par jauno kārtību neko runīgi vis nebija. Olga Puncule, ķekavniece, uz darbu Rīgā brauc gandrīz katru dienu. Ar mājās braukšanu pēcpusdienās problēmu neesot, parasti izvēloties braukt ar “eksprešiem”, kam mazāk pieturu un profesionālāki šoferi, taču no rīta, kad laikā jātiek darbā, bet autobuss tagad pasažierus izlaižot daudz tālāk no ierastās vietas – katru rītu iznākot pamatīgs sports, tomēr vienalga nokavējot.
Gan jau šoferi pielāgosies, pasažieri arī nenosals un sniegā vai lietū neizkusīs. Protams! Pēc nenoteikta laika visi kopā varēsim brīvi pastaigāties zem dzelzceļa estakādēm, pa jaunajām promenādēm un gājēju tiltu pār Daugavu. Pacietīsimies, nav jau pirmā reize!
Tomēr kāda ziņa pēc SAO apmeklējuma uzsita asinis – tieši naktī uz ceturtdienu esot izrakts un pārstādīts dendroloģiski vērtīgais sarkanais ozols pie dzelzceļa uzbēruma, kas iestādīts 1964. gadā līdz ar autoostas atklāšanu. Turklāt ar to vēl nav gana – pēc tam pārstādīšot atpakaļ!
Rakstot par “Rail Baltica” projektu, esmu dzirdējis, ka būvnieku un apjomīgajā projektā iesaistīto institūciju sapulcēs “sarkanā ozola” jautājums kādu laiku bijis gandrīz tādā pašā svarīguma līmenī kā, piemēram, avārijas seku izmeklēšana un novēršana, kad pērn decembrī Centrālajā dzelzceļa stacijā iebruka tuneļa griesti. Neoficiāli izskanējis, ka šī ozola pārstādīšana izmaksāšot vismaz 40 tūkstošus eiro.
Esmu par dabas vērtību saglabāšanu, bet vai tomēr tā nav divkosība, varbūt pat bezkaunība: uzstāt jebkuras summas tērēšanu par dažu ieskatīta simbola glābšanu, tajā pašā laikā nerūpēties par tiešajiem klientiem – pasažieriem. Esmu drošs, ka par ozola šurpu turpu pārstādīšanas līdzekļiem katrā no SAO autobusu platformām vējainajā kanāla pusē varētu uzstādīt ne tikai trūcīgus aizslietņus ar jumtiņiem vien, ko tagad redzam pilsētu un reģionu autobusu satiksmes pieturvietās.
