Gatavs ziedot dēla egli 13
Ķekavas novada Daugmales pagasta iedzīvotājs Toms Strazdiņš jau gadus divdesmit saimnieko sava tēva mājās “Vairogi” un tiem piegulošajos 5,5 hektāros pašā Daugavas krastā. Nu jau gadu kopā ar sievu un dēlu dzīvo tēva mājās, kas pamazām tiek savestas kārtībā. Toms priecīgs, ka beidzot izrāvušies no dzīvokļa: “Neesmu jau nekāds miljonārs, strādāju ceļu būvē par mehāniķi. Viss man nāk lēni, daru pats, bet diemžēl visu vairs nevaru – velkot kokus, esmu sabeidzis muguru. Bet vienalga prieks: dzīvot savu senču zemē un vēl tik skaistā vietā.”
To, ka pāri “Vairogiem” plānots autoceļš un tālāk turpat pāri Daugavai tilts, zinājis jau 1995. gadā, kad Daugmales pagastā pie arhitekta interesējies par būvniecību. Arhitekts ļāvis būvēties, jo neticējis šādiem plāniem, kas tapuši vēl padomju gados, saucis tos par utopiskiem. Nu šī arhitekta vairs nav, bet līdzās sen ieplānotajam ceļam aktualizējies dzelzceļš. Tomam tolaik nav bijušas iespējas un viņš nekādu būvniecību nesāka, tikai kopis īpašumu. Viens otrs daugmalietis gan ieguldījis celtniecībā un tagad staigājot nervozs.
Īsti mierīgs nav arī Toms, tomēr, pētot karti, redzams – loģiski, ka dzelzceļam (arī autoceļam, ja to kaut kad būvēs) vajadzētu iet starp viņa tēva māju un kaimiņu “Jaunbalgalvjiem”. Katrā ziņā viņš nav no tiem, kam jau zvanīts un teikts, ka mājai draudot atsavināšana. Starp “Vairogu” un “Jaunbalgalvju” dzīvojamām mājām pēc kartes ir 200 metru – Toms cer, ka šajā koridorā arī iebīdīsies dzelzceļš un sāksies tilts pāri Daugavai. Tieši (bet netīši) dzelzceļam rezervētās joslas viduslīnijā viņš pirms septiņiem gadiem par godu dēla Mārtiņa piedzimšanai iestādījis egli. Tagad viņš lēš, ka ideālā variantā pa to varētu iet dzelzceļa žogs, no kura tad līdz mājām paliktu 80 metru. Toms gatavs ziedot arī karpu dīķi aiz egles, paša stādītos bērzus, senču ozolus, lai tikai dzelzceļš neietu gar pašu māju.
“Neesmu no kliedzējiem, saprotu, ka dzelzceļš vajadzīgs, ka sabiedrības intereses jāliek augstāk par indivīda interesēm, varbūt pat, ka no dzelzceļa kaut ko iegūšu – uztaisīs labu pievedceļu, palīdzēs man sakopt mežu, kam lāgā netieku krastā klāt, kaut ko kompensēs. Bet gluži apdalīts palikt negribu. Līdzīgus īpašumus bez apgrūtinājuma pie Daugavas pārdod par miljonu eiro. Treknajos gados no manis arī gribēja pirkt par nedaudz mazāku summu, bet cilvēks, uzzinājis par šo apgrūtinājumu, pārdomāja. Pēc tam neviens nav interesējies,” stāsta Toms.
