– Vai patiešām nekāda morālā kompensācija par īpašumu nav paredzēta? Tikai tāda, ko nosaka tirgus? Bet vectēva celtās mājas dvēsele, viņa stādītie ozoli, dārzs, atmiņas nav nekā vērtas? 13
– Morālo kompensāciju likumi neparedz. Par to ir idejas, bet tad nepieciešams speciāls likums. Mēs varam solīt tikai to, ko pašreiz paredz likumi.
– Kas mūs pasargās no dzelzceļa katastrofām?
– Reizi desmit gados patiešām kaut kas notiek. Bet Eiropas standarti ir ļoti augsti. Galvenokārt pa jauno līniju vedīs konteinerkravas, bīstamo kravu būs maz.
– Vislētāk jau kravas vest ar kuģiem, bet jūs mums dzelzceļu uzspiežat! Un paši uz Eiropu jau varam citādi aizbraukt!
– Ūdens transports kļūst arvien dārgāks. Tendences rāda, ka komersanti, kur iespējams, ūdens un autoceļu vietā izvēlas dzelzceļu.
– Kāpēc vispār vajag dzelzceļu uz lidostu? Pa Salaspils novadu Rīgā iekšā un turpat ārā. Arī ātrāk būtu.
– Laika ieguvums pasažieriem, kas brauktu tranzītā, būs 13 minūtes. Bet uz lidostu mēs tad turpinātu braukt ar savu auto, taksometru, autobusu, varbūt kādreiz tramvaju… Nākamās paaudzes mums nepiedos, ka nebūsim izbūvējuši ātrvilcienu uz lidostu, kas ir lielākā Baltijā. Vai mēs gribam, ka kāda cita lidosta Baltijā attīstās straujāk un pārņem iniciatīvu no Rīgas? Vai mēs gribam lidot no citām lidostām?
– Kāpēc Latvijā paredzēta tikai viena stacija “Rīga”?
– Diemžēl “Ķekavu” vai kādu citu staciju Latvijā no mums neizspiedīsiet, jo attālumi par mazu, tad vilciens strauji zaudēs ātrumu, bieži apstājoties. Cita lieta, ka ar laiku, ja būs pieprasījums no cilvēkiem, pa šīm pašām sliedēm var palaist vietējos vilcienus, piemēram, Rīga–Bauska ar staciju Ķekavā. Bet vispirms jaunajā līnijā mums jāpalaiž ātrvilcieni un kravas vilcieni.
– Cik stundās varēs ar vilcienu no Rīgas aizbraukt līdz Berlīnei?
– Ja Polija savu daļu savedīs tādā kārtībā, kā tas plānots Baltijas valstīs un ir Vācijā, tad astoņās stundās. Ja ne – tad līdz četrām stundām nāks klāt.
