“Rail Baltica II” pirmajai kārtai piešķir ES līdzfinansējumu vairāk nekā 80% apmērā 3
Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica II” pirmā kārtā saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 80% apmērā, piektdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta “Connecting Europe Facility” (CEF) Koordinācijas komiteja piektdien Briselē lēma par projektiem, kuriem piešķirt ES līdzfinansējumu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopuzņēmuma “RB Rail” pieteiktajai “Rail Baltica II” pirmajai kārtai nolemts piešķirt ES līdzfinansējumu 81,83% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai “Rail Baltica II” kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.
Vienlaikus 85% līdzfinansējums no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, piešķirts Lietuvas dzelzceļa pieteiktajam projektam “”Rail Baltica” ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai”.
EK kopumā rosināja 13,1 miljardu eiro investīciju plānu transporta sektoram, kas nozīmē, ka CEF kopā ar 315 miljardu eiro komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plānu, kuru EK prezentēja pērn novembrī, palīdzēs izpildīt vienu no komisijas prioritātēm – samazināt investīciju starpību Eiropā, lai radītu labvēlīgus apstākļus darbavietu un izaugsmes vairošanai, informēja EK Preses dienests.
ES transporta komisāre Violeta Bulca pauda prieku, ka “pēc konstruktīvām diskusijām CEF Koordinācijas komitejā dalībvalstis apstiprināja mūsu ierosinājumu par visu laiku lielāko investīciju plānu, kāds izteikts ES transporta jomā. 276 projekti, kurus mēs izraudzījāmies veicinās darbavietu radīšanu un stimulēs izaugsmi un konkurētspēju Eiropā. Esmu arī priecīga redzēt, ka daudzi īstenos arī horizontālās prioritātes, piemēram, transporta digitalizāciju vai alternatīvo degvielas veidu ieviešanu tirgū”.
2014.gada CEF aicinājumam tika iesniegti vairāk nekā 700 projekti par kopumā vairāk nekā 36 miljardiem eiro. Tā kā pieejams bija 13,1 miljards eiro, EK sadalīja projektus pēc prioritātēm ar lielāku pievienoto vērtību Eiropai. Izvēles procesā tos izvērtēja pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem – atbilstības, gatavības, ietekmes un kvalitātes.
EK ir publicējusi brošūru ar vispārēju informāciju par CEF un izvērtētajiem projektiem, lai veicinātu procesa caurskatāmību.
Līdz jūlija beigām EK formāli pieņems lēmumu par finansējumu. Pēc līgumu sagatavošanas un parakstīšanas finansējuma piešķiršana tiks sākta šā gada pēdējā ceturksnī, bet EK un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) uzraudzīs projektu pareizu izpildi.
“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma – “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail” izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir “Rail Baltica” dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
