“Rail Baltica” dzelzceļa staciju nākotni izšķirs viens Eiropas Komisijas lēmums 0
Apmēram pirms diviem mēnešiem valdība tika brīdināta – ja nesekos ātra un konkrēta rīcība, pastāv iespēja pazaudēt daudz naudas, kas satiksmes nozarei pieejama Eiropas Savienības (ES) fondos. Situācija šobrīd uzlabojusies, un Satiksmes ministrija (SM) izlēmusi līdzekļus ieguldīt “Rail Baltica” starptautisko staciju tapšanā. Tam gan vēl jāpārkāpj pēdējā un, iespējams, svarīgākā barjera – savu vārdu par to, vai Latvija tā drīkst darīt, vēl nav sacījusi Eiropas Komisija (EK).
Naudu vēlas ieguldīt “Rail Baltica” stacijās
Augusta beigās valdības sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji brīdināja savus kolēģus no satiksmes nozares, norādot, ka nekā nedarīšanas gadījumā gar degunu var paslīdēt ap 400 miljoniem eiro.
Toreiz finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) sacīja: “Tā situācija sāk kļūt kritiska, ja mēs septembra laikā nepieņemam lēmumus. Tas jau neattiecas tikai uz mums vien, tā ir Eiropas Komisija, kas piekrīt vienam vai otram mūsu plānam.”
Kā tagad norādīja Ašeradens, aina ir gaišāka. SM naudu vēlas ieguldīt “Rail Baltica” starptautiskajās stacijās tā, lai tās jau tuvāko gadu laikā varētu izmantot ar esošajiem vilcieniem.
Proti, līdz lietojamam līmenim pabeigt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēku un jauno Rīgas lidostas staciju, kā arī piebūvēt apmēram 3,5 kilometru garu jauno posmu starp esošajām sliedēm un lidostu.
“No mana viedokļa raugoties, atbalstīt “Rail Baltica” risinājumu būtu jēdzīgi. Tad mēs vismaz pavirzāmies kaut kā uz priekšu gan ar tām stacijām, gan ar to risinājumu “Rail Baltica” savienojumam ar Rīgu. Bet Eiropas Komisijai arī ir savs redzējums par to, kā tiem līdzekļiem jābūt izmantotiem. Tā ka gaidīsim atbildes,” atzīmēja finanšu ministrs.
Ja Eiropa nepiekritīs, esot plāns “B”
Šie līdzekļi iepriekš bija paredzēti citām lietām, piemēram, bateriju vilcieniem, kas nomainītu tagadējos dīzeļvilcienus.
Ja Eiropas Komisija Latvijas plānam dotu zaļo gaismu, tad naudas pietiktu, lai tagadējos “Škoda” vilcienus novirzītu satiksmei no Rīgas centra līdz lidostai, apgalvoja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”).
Lai gan Briškens norādīja, ka šī ir absolūta prioritāte, gadījumam, ja Eiropas Komisija pasaka “nē”, teorētiski esot arī plāns “B”.
“Skaidrs, ka mums dzelzceļa sistēmā ir vesela virkne nākamā līmeņa projektu, kuros jāturpina ieguldīt. Tai skaitā staciju modernizācijā, līniju ātruma paaugstināšanā. Katrā ziņā šajās nozarēs ir tik milzīgs investīciju deficīts, ka mēs pilnīgi noteikti cīnīsimies, lai visos šos investīciju līdzekļus saglabātu tieši transporta nozarē,” norādīja Briškens.
Eiropas Komisijas lēmumu varētu gaidīt līdz gada beigām
Augusta valdības sēdē, kad iepriekšējo reizi tika runāts par šo ES fondu apguvi, vairāki ministri izteica iespēju – ja SM naudu neapgūs, tad to vajadzētu novirzīt citām nozarēm. Šādu ideju spēkā arī šodien uztur klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Tieši Meļņa partija ZZS, kas ir viens no trim šā brīža koalīcijas spēkiem, par “Rail Baltica” teikusi, ka līdz konkrētas skaidrības ieviešanai projekta būvniecība, iespējams, būtu jāiesaldē.
Melnis gan trešdien norādīja, ka šādas investīcijas, pārdalot ES fondu naudu, atbalstītu.
“Tur ir jāsaprot arī tas, no kurienes tā nauda tiek paņemta. Protams, tā nauda tiek paņemta no projektiem, kur varbūt tie termiņi kavējas, kur saprotam, ka to naudu pazaudēsim. Pie tāda varianta, protams, – vai pazaudēt naudu, vai to ieguldīt kaut kur, – tad labāk ieguldām kaut kur. Kaut vai “Rail Baltica”. Bet to naudu nepazaudējam un ieguldām,” sacīja Melnis.
Pēc finanšu ministra Ašeradena teiktā, Eiropas Komisijas lēmums par to, vai ļaut Latvijai šādā veidā novirzīt ES fondu naudu “Rail Baltica”, varētu būt gaidāms līdz šā gada beigām.
Finanšu ministram Ašeradenam Saeimā, kur trešdien sāka darbu ar 2025. gada valsts budžetu, trešdien nācās atbildēt uz vairākiem ar budžetu un arī ar “Rail Baltica” saistītiem jautājumiem. Īpaši deputātus interesēja tas, kādēļ budžetā nav ieplānots vairāk naudas dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecībai. Pēc sarunas ar deputātiem Ašeradens norādīja, ka, neskatoties uz to, ka uz Saeimu jau atnests pilnībā sakomplektēts budžets, parlamentāriešiem vēl būs iespējas ieviest savas korekcijas. Tomēr gadījumā, ja kaut kur izdevumi tiks palielināti, deputātiem uzreiz būs jāiesniedz arī tas, kur savukārt izmaksas varētu samazināt.
