Atgriešanās Eiropā 17
“Rail Baltica” projektu dēvē gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par “otro Baltijas ceļu”, velkot simboliskas paralēles ar Baltijas valstu iniciatīvu pirms 25 gadiem, kad triju valstu iedzīvotāji, nostājoties “Via Baltica” ceļa posmā un sadodoties rokās, pauda savu nostāju par neatkarības atjaunošanu šajās valstīs.
Ekonomisks lēmums ir tāpēc, ka dzelzceļa līnija piedāvās ekoloģiski tīrākus kravas un pasažieru pārvadājumus. Par kādu cenu? Lielbritānijas kompānijas “Aecom Ltd.” aprēķini rāda, ka biļete no Rīgas līdz Tallinai 2025. gadā maksās aptuveni 26 eiro. Salīdzinājumam – patlaban, braucot ar autobusu, jāmaksā vismaz 13 eiro, bet ar lidmašīnu daudzas reizes dārgāk, ja neizdodas biļeti pirkt akciju laikā.
Ātrvilciens uz Tallinu ar vienu pieturvietu Pērnavā aizvedīs divās stundās. Ar autobusu jābrauc aptuveni četras, ar lidmašīnu, ierēķinot drošības pārbaudes laiku lidostā – gandrīz tikpat ilgi. Eksperti uzsver – konkurence starp šiem trīs transporta veidiem saglabāsies. Vienlaikus mazināšoties satiksmes intensitāte uz maģistrāles “Via Baltica”, Polijas un Vācijas automaģistrālēm.
Dzelzceļa trase ir redzama attēlā. Tas, kur tā vīsies Rīgā, būšot zināms nākamajā nedēļā. Droši zināms, ka trasē būs iekļauta Centrālā dzelzceļa stacija un Rīgas starptautiskā lidosta. Savukārt “Latvijas dzelzceļš” palīdzēšot veidot infrastruktūru, lai Salaspilī izveidotu kravu pārkraušanas vietu kravām, kuras tālāk virzīs uz Rīgas ostu.
“Rail Baltica” līnijā paredzēta arī kravu satiksme, tāpēc maksimālais projektētais ātrums ir pieņemts 240 km/h. “AecomLtd.” 2011. gada pētījumā aprēķinātais vidējais ātrums ar šādu maksimālo ātrumu pasažieru vilcieniem ir 170 km/h, bet preču vilcieniem – 68 km/h. Gadā pa dzelzceļa līniju iecerēts pārvadāt 13 miljonus tonnu kravu, piecus miljonus pasažieru. Tiek lēsts, ka projekts atmaksāsies 30 gadu laikā.
“Latvijas uzņēmēji atbalsta šo projektu ar nosacījumu, ja tiek rosināta ekonomiskā aktivitāte un nodrošinātas papildu kravas. Patlaban īstas skaidrības par to nav,” vakar skaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone. Maz arī tiek runāts par to, ka pēc “Rail Baltica” projekta īstenošanas valstī būs jāuztur divi atšķirīga platuma sliežu dzelzceļa tīkli.
