“Rail Baltica” atmaksāsies 30 gados. Atbilde “LA” lasītājam 4
Kāds ir ekonomiskais pamatojums tam, ka Latvijā noteikti jābūvē “Rail Baltica”? Būs jāpērk vilcieni, sliedes, jābūvē dzelzceļa staciju infrastruktūra, jāgādā aprīkojums atbilstoši Eiropas standartiem. Kādi ir plānotie ieguvumi un izdevumi? Kurš par to maksās? Jānis Dibrančs Garkalnes novadā
2011. gadā pēc triju Baltijas valstu kopīga pasūtījuma uzņēmums “AECOM” veica šī projekta sākotnējo izpēti un secināja, ka dzelzceļa būvniecība ir ekonomiski pamatota un ka 30 gados tā pilnīgi atmaksāsies. Pašlaik trijās Baltijas valstīs notiek detalizēta tehniskā un ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana, pēc kā jau līdz 2015. gada oktobrim būs precīzi zināmi visi ar dzelzceļa būvi saistītie ieguvumi un izdevumi.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds skaidro, ka galvenie ekonomiskie ieguvumi būšot vairāki.
Projekta īstenošana pavērs jaunas iespējas transporta un loģistikas attīstībai, piemēram, Salaspils un Iecavas novadā, kur krustojas nozīmīgi transporta koridori. Dzelzceļš ļaus ietaupīt laiku un izdevumus vilcienu pasažieriem.
Būšot ieguvumi arī videi. Pašlaik ik dienu no Lietuvas uz Igauniju un atpakaļ Latviju šķērso ap 1000 kravas automašīnu. Kravu pārvadājumos tās izmanto Latvijas autoceļus, bet ekonomikai nedod nekādu labumu. Daļu šo kravu būs iespējams pārvadāt pa dzelzceļu, saudzējot vidi, ceļus un saņemot maksu par pārvadājumiem.
Paredzēts, ka dzelzceļa būvniecības laikā Baltijas valstu iedzīvotājiem būšot 100 000 jaunu darba vietu. Pēc būvniecības pabeigšanas dzelzceļa līnijas ekspluatācijas nodrošinājumam tādu būšot vismaz 300. Būs iespējas attīstīt ar dzelzceļa būvniecību saistītas nozares, piemēram, grants, smilts ieguvi. Projekta īstenotāji cer, ka pēc dzelzceļa būvniecības pabeigšanas Latvijā straujāk attīstīsies tūrisms. Tas savukārt ļaus attīstīties tūristu apkalpošanai, tostarp viesnīcām un sabiedriskajai ēdināšanai.
Pašlaik tiek lēsts, ka “Rail Baltica” būvniecība trijās Baltijas valstīs varētu maksāt 3,7 miljardus eiro, tostarp Latvijā – 1,3 miljardus eiro. Tos paredz segt no Eiropas Transporta tīkla (TEN) programmas “Connecting Europe Facility” (CEF) līdz 85% apjomā. Atlikušos 15% – no valsts budžeta laikposmā līdz 2025. gadam. Atsevišķu objektu izbūvei, piemēram, multimodālā loģistikas centra izveidošanai, tiek apsvērtas iespējas piesaistīt arī citu finansējumu, piemēram, sadarboties ar privātajiem investoriem.
“Rail Baltica” projekts ir iekļauts Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (LIAS), Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam (NAP), Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam, kā arī Eiropas līmeņa dokumentos.
