“Rail Baltic II” dzelzceļa trases sabiedriskā apspriešana notiks 15 pašvaldībās 8
No 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica II” trases, notiks sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, informēja pilnsabiedrības “RB Latvija” pārstāve Rita Voronkova.
“Iedzīvotāji un pašvaldības tiks aicināti izteikt savus priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu,” klāstīja Voronkova, piebilstot, ka katrā no novadu sanāksmēm tiks informēts par visu projektu kopumā, kā arī akcentējot konkrēto novadu.
Viņa pavēstīja, ka no 13. februāra būs pieejami “Rail Baltica II” sabiedriskajai apspriešanai paredzētie materiāli – kartes, kur redzama dzelzceļa trase un tās variantu novietojums, kā arī informācija par paredzēto darbību un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Pēc viņas klāstītā, ar informāciju varēs iepazīties novadu pašvaldībās, projekta un pašvaldību mājaslapās. “Informācija par sākotnējo sabiedrisko apspriešanu tiks publicēta vietējos laikrakstos un atkārtota informācija katras pašvaldības izdotajā laikrakstā. Individuāli tiks informēti tie nekustamo īpašumu īpašnieki vai valdītāji, kuru nekustamos īpašumus skar vai tie robežojas ar paredzētās darbības teritoriju,” skaidroja Voronkova.
Vienlaikus, lai informētu minēto novadu iedzīvotājus, 70 tūkstoši eksemplāru tirāžā izdos “Rail Baltica II” informatīvo biļetenu, ko piegādāts iedzīvotājiem, viņu dzīvesvietu pastkastītēs vai arī nodrošinās tā publisku pieejamība kopā ar pašvaldību izdoto ikmēneša laikrakstu. “Informatīvā biļetenā ietverta gan vispārīga informācija par Baltijas valstu kopprojektu, veidojot Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica II” trasi, gan detalizētāks projekta realizācijas laika grafiks un darbu norise,” norādīja pilnsabiedrības pārstāve.
Pēc Voronkovas klāstītā, sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstiskus priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.
Tāpat viņa norādīja, ka iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka “Rail Baltica II” trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.
Savukārt “RB Latvija” izpētes projekta vadītājs Arnis Skrastiņš pastāstīja, ka veicot iespējamās trases izpētes darbu, mērķis bija izvēlēties videi un iedzīvotājiem draudzīgu trases novietojumu. “Sākotnējā ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām bija 93 hektāru (ha) apjomā, tagad tā samazināta, skarot vien piecus ha Latvijas teritorijā. Tāpat esam maksimāli attālinājuši trasi no jau apdzīvoto vietu tiešas skaršanas. Paredzu, ka grūta būs lēmuma pieņemšana tieši Mārupes novadā, kurā plānotā trase vairāk nekā citviet skar iedzīvotāju intereses, ir vistuvāk jau izbūvētajām mājvietām. Ceru, ka izprotot trases nozīmību Baltijas un Eiropas kontekstā, spēsim rast Baltijas kopprojekta “Rail Baltica II” attīstībai labvēlīgu risinājumu,” klāstīja Skrastiņš.
Pilnsabiedrība “RB Latvija” veic “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti.
“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro, tomēr tā ka šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.
Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. “Rail Baltica II” projekts var pretendēt līdz 85% lielu ES līdzfinansējumu.
“Rail Baltica II” dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā – 235, bet Igaunijā -229, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
