“Rail Baltic” būvniecības projekta turpināšanai valdība piešķir līdzfinansējumu 61 miljona eiro apmērā 105
Valdība otrdien atbalstīja 61,032 miljonu eiro nacionālo līdzfinansējumu Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajām dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecības aktivitātēm Latvijā.
Ministru kabineta sēdes prokollēmumā teikts, ka kopumā SM uzņemsies budžeta ilgtermiņa saistības 406,849 miljonu eiro apmērā, ko veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums 345,817 miljonu eiro apmērā un Latvijas nacionālais līdzfinansējums 61,032 miljonu eiro apmērā.
Savukārt pievienotās vērtības nodokļa nomaksai piešķirs 76,894 miljonu eiro finansējumu. PVN nonāk atpakaļ valsts budžetā.
Tāpat valdība pieņēma zināšanai, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, tādēļ ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) daļēji atbalstītajām aktivitātēm par 33,792 miljoniem eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai, bet PVN apmaksai nepieciešami 6,387 miljoni eiro.
Valdība arī uzdeva SM sagatavot priekšlikumus noraidīto aktivitāšu finansēšanai un iesniegt Ministru kabinetā kopā ar “Rail Baltica” projekta finansēšanas plānu, kā arī SM sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas ieviesējinstitūcijām pārskatīt Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” izmaksas.
SM valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača aģentūrai LETA skaidroja, ka papildu nepieciešamā summa būvniecības aktivitātēm vēl tiks precizēta, bet principā kopumā valdība atbalstīja, ka valsts piedalās ar savu līdzfinansējumu, lai īstenotu tās aktivitātes, kurām EK ir piešķīrusi finansējumu.
SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka EISI desmitajā uzsaukumā nav ticis piešķirts EK finansējums aktivitātēm, kas līdz šim ir tikušas atbalstītas, tostarp zemju ieguvei – par summu 44,95 miljoni eiro, lai turpmākajos uzsaukumos varētu pieteikties būvdarbiem posmā Vangaži-Igaunijas robeža, kā arī “RB Rail” īstenotajām aktivitātēm (kvalitātes kontrole, globālā projekta koordinēšana), kur Latvijas daļa veido 23,307 miljonus eiro un papildu PVN apmaksai nepieciešami 4,405 miljoni eiro.
SM ziņojumā norāda, ka EK pieņemtais lēmums par atbalstu aktivitātēm ar samazinātu finansējumu izjauc ierasto proporciju (85/15) starp diviem finansējuma avotiem – EK un valsts budžetu, liekot palielināt valsts budžeta daļu, lai finansētu ar būvdarbiem saistītās, bet no EK neatbalstītās vai samazinātā apjomā atbalstītās aktivitātes.
Vispārējās aploksnes finansēšanas līguma nosacījumu izpildei ir nepieciešams papildu paredzētajam nacionālajam līdzfinansējumam 15% (29,5 miljoni eiro) piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 33,8 miljonu eiro apjomā, kas segtu samazināto Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) piešķirtā finansējuma daļu ar būvdarbiem saistītām aktivitātēm.
SM skaidro, ka finansējums nepieciešams, lai veiktu būvuzraudzību, būvniecības procesā nepieciešamās tehniskās ekspertīzes, projekta ieviešanas atbalsta pasākumus, pilnībā izbūvētu Skultes būvmateriālu uzglabāšanas bāzi/infrastruktūras apkopes punktu. Vispārējā aploksnē EK nav piešķīrusi finansējumu arī kopuzņēmuma “RB Rail” īstenotām aktivitātēm, tas ir, projekta koordinēšanai, kontrolei un uzraudzībai, digitālai pamatlīdzekļu pārvaldības sistēmas izveidošanai. Sadalot “RB Rail” izmaksas neatbalstītajām aktivitātēm līdzīgās daļās starp visām Baltijas valstīm, Latvijas daļa no 2024. līdz 2028.gadam kopsummā veido 23,3 miljonus eiro.
Kohēzijas aploksnes finansējuma līgumam nepieciešams papildu piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 44,95 miljonu apmērā, lai veiktu nekustamo īpašumu atsavināšanu. SM norāda, ka zemju atsavināšana posmā Vangaži-Igaunijas robeža ļaus turpināt “Rail Baltica” projekta ieviešanu Latvijā ziemeļu daļā un sākt plānot būvniecības procesu Latvijas-Igaunijas robežas virzienā, tādējādi nodrošinot pārrobežu savienojuma izveidi ar Igauniju.
SM ziņojumā uzsvērts, ka “Rail Baltica” ir pārrobežu projekts un gadījumā, ja Latvija nespēj nodrošināt nacionālo finansējumu projekta ieviešanai un atsakās slēgt finansēšanas līgumus, jo nerod iespēju līdzfinansēt aktivitātes, tas var radīt būtisku risku tālākai projekta ieviešanai arī Lietuvā un Igaunijā, jo pastāv iespēja, ka CINEA atceļ lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Rail Baltica” projektam iztrūkstošā Latvijas posma dēļ.
SM ziņojumā brīdina, ka, nenoslēdzot Vispārējās aploksnes finansēšanas līgumu, Latvija zaudēs piešķirto EISI finansējumu 167,1 miljona eiro apmērā bez iespējas uz to pretendēt nākamajos uzsaukumos un bez iespējas nākamajos uzsaukumos atkārtoti pieteikt aktivitātes, kurām jau bijis pozitīvs EK lēmums.
Jau ziņots, ka ES finanšu perioda no 2021. līdz 2027.gadam trešajā uzsaukumā CINEA apstiprinājusi finansējumu 346 miljonu eiro apmērā “Rail Baltica” projekta īstenošanai Latvijā.
Finansējums paredzēts prioritāro “Rail Baltica” aktivitāšu realizācijai Latvijā. No kopējā piešķīruma projekta īstenošanai Latvijā 252 miljoni eiro piešķirti dienvidu posma (Misa-Lietuvas robeža) pamattrases būvniecībai un 38 miljoni eiro – Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
