Raidījums: Vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā 7
Vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, šodien vēstā TV3 raidījums “Neka Personīga”.
Šoruden beidzas termiņš, līdz kuram bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras saņēma Ekonomikas ministrijas atļaujas 2012.gadā. Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par daudzkārt paaugstinātu cenu.
Raidījums atklāja septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.
Šie uzņēmumi ir SIA “Briedis Būve” (Saldus novads), SIA “Madonas eko” (Madona), SIA “Tektus” (Amatas pagasts), SIA “M parks” (Amatas pagasts) SIA “E Streņči” (Strenči), SIA “Elektro Rīdzene” (Cēsu novads), SIA “E Seda” (Strenču novads).
Visas stacijas ir saņēmušas AS “Sadales tīkls” atzinumu, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.
“Sadales tīkla” darbinieki gan neatbild, vai pievērsuši uzmanību, kā un kādā apmērā elektrība testējamajās stacijās saražota. Vai tur kūrušās krāsnis, kūpējuši skursteņi un griezušās turbīnas – tā neesot viņu atbildība. Galvenais, ka strāva ir un nenodara kaitējumu kopējam tīklam.
Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder AS “Nilex grupa” un Igaunijā reģistrētai kompānijai “Mahnid ja Rahnud”. Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols, kurš situācija skaidro kā “kvotas saglabāšanu”
“Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tādā ziņā, lai, teiksim, tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī “Sadales tīkls” neļauj,” pauda Dābols.
Uzņēmējs gan neslēpa, ka uz “Sadales tīklu” testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Viņaprāt, tas nav pārkāpums.
Ekonomikas ministrija līdz 2012.gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav sākta laikā.
Vienlaikus raidījuma pētītajām firmām Ekonomikas ministrija atļaujas nav atņēmusi. Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.
“Šīs te stacijas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību. Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem,” skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Tāpat raidījumā vēstīja, ka viena no pēdējām lielajām zaļajām koģenerācijas stacijām, kas pretendē uz valsts atbalstu un kurā ražošana bija jāsāk šogad ir ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītā “Rīgas enerģija”. Līdz pagājušajai nedēļai stacijai bija jāuzsāk ražošana, jo pretējā gadījumā tā zaudē iespēju, ka valsts no tās iepērk elektrību par sadārdzinātu cenu.
“Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.
“Rīgas enerģija” var strādāt ar četru megavatu jaudu. Tas nozīmē, ka gadā valsts iepirks elektrību no stacijas par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, bet garantētajos 10 gados uzņēmums var pat saņemt vairāk nekā 43 miljonus. Taču valsts atbalsts zūd, ja neizpilda atļaujas nosacījumus.
“Sadales tīkla” eksperti septiņu cilvēku sastāvā koģenerācijas staciju apskatīja klātienē septembra vidū. Piecas dienas pirms atļaujas termiņa beigām, “Sadales tīkls” rakstiski apstiprināja, ka koģenerācijas stacija ražojusi elektrību. Testēšana notikusi no 22. līdz 27.septembrim.
Pēc raidījumā vēstītā, “Rīgas enerģijas” testa pēdējās dienās – 26. un 27.septembrī – filmētā video nekas neliecina, ka koģenerācijas stacija strādātu. Lai ražotu elektrību kaut trim dienām, būtu jāatved šķelda vismaz astoņās kravas automašīnās. Taču nekas netiek pievests klāt, un koksnes atlikumi nekur nav redzami. Arī dūmenis nekūp.
“Nekā personīga” zināms, ka turbīna nemaz nestrādāja, jo tā nebija uzstādīta. Arī tvaika katla montāža vēl nav pabeigta. Noskatoties video, to apliecina arī Rīgas Tehniskās universitātes siltumenerģētiķis profesors Gatis Bažbauers
No 2015.gada “Rīgas enerģijas” īpašniekos atrodams pazīstamā būvuzņēmēja Māra Martinsona vārds. Firmas kontrolpakete pieder SIA “MP Holdings”, kas varētu būt saīsinājums no vārdiem – Māris un Pēteris. Holdings pastarpināti pieder Martinsona bērniem un būvfirmas “Latvijas energoceltnieks” valdes loceklim Pēterim Dzirkalam.
“Rīgas enerģijas” valdes loceklis Dzirkals solīja medijus iepazīstinās ar stacijas darbu pēc pāris nedēļām. Savukārt “Sadales tīkla” darbinieks, kas ar savu parakstu apliecināja, ka “Rīgas enerģijas” pārbaude veikta godīgi, uz interviju neatnāk. Tā vietā tiek atsūtīts “Sadales tīkla” valdes loceklis Rolands Lūsveris, kurš gan “Nekā Personīga” neiepazīstināja ar testa mērījumiem.
Koģenerācijas iekārtas kā bīstamas uzņēmējam jāreģistrē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. “Rīgas enerģija” to nav izdarījusi. Rīgas būvvaldē apstiprināja, ka stacija nav nodota ekspluatācijā.
