Raidījums: “Trasta komercbanka” vēršas pie naudas atmazgāšanas apkarotājiem 0
“Trasta komercbanka” vērsusies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestā par tā saucamo Ukrainas naftas platformu lietu, 23.decembrī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).
Raidījums atgādina, ka Ukrainas konkursā par naftas platformu uzstādīšanu 400 miljonu dolāru vērtībā 2011.gada pavasarī uzvarēja firma “Highway Investments Processing LLP”, kuras vadībā ir Ēriks Vanagels – pensionārs bez pastāvīgas nodarbošanās un ienākumiem, kā arī Staņislavs Gorins – apdrošināšanas brokeris, bet īpašnieki – ārzona. Pusotru gadu pēc notikuma Latvijas policija tomēr ierosinājusi kriminālprocesu par šo darījumu un arestējusi firmas kontu “Trasta komercbankā”.
Raidījums arī atzīmē, ka pēc informācijas parādīšanās par darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests lietas izmeklēšanā neiesaistījās. Lieta iekustējās šā gada sākumā, kad ar aizdomām par Vanageļa darījumu likumību ar iesniegumu dienestā vērsās pati “Trasta komercbanka”. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas birojs bankas iesniegumu pārsūtīja Ekonomikas policijai. Tagad dienesta vadība izsaka pārmetumus bankai, ka tā nav reaģējusi ātrāk. Likums uzliekot par pienākumu ziņot 24 stundu laikā pēc aizdomīgas naudas saņemšanas, nevis gadu vēlāk.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns NP norādīja, ka “pirmais pienākums bankai ir izvērtēt biznesa attiecības ar šo ofšoru. Ir jānoskaidro, kas ir šis par ofšoru, kas ir viņa patiesais labuma guvējs. Kāpēc viņam ir nepieciešams vispār šo kontu atvērt šajā bankā, ar kādu darbību viņš nodarbosies un kādi būs paredzamo līdzekļu avoti”.
Pēc NP ziņotā, “Trasta komercbanka” apgalvo, ka likumu nav pārkāpusi un rīkojas pēc labākajiem Eiropas Savienības banku caurspīdības standartiem. Par saviem klientiem informāciju nesniedz. Banka arī neatklāj, kādēļ gadu pēc notikušā vērsusies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestā. Lai arī policija Vanageļa firmas kontu ir arestējusi, no tā lielas jēgas nav, jo kontā jau sen svilpo vējš.
NP piebilst, ka Latvijas tiesībsargiem nevedas arī sadarbība ar Ukrainas policiju. Ukrainas žurnālisti uzskata, ka izmeklēšanai traucē augstas šīs valsts amatpersonas, kas stāv aiz naftas platformu darījuma.
NP vēstī, ka Ekonomikas policijai Vanagels rokā nedodas, tomēr viņš ir bijis uz nopratināšanu Finanšu policijā. Kādā citā lietā finanšu policistiem ir Vanageļa atzīšanās, ka savus personas datus kādreiz pārdevis.
NP atgādina, ka pērnā gada martā Ukrainas uzņēmums “Chernomornaftogaz” rīkoja konkursu par naftas platformu piegādi. Bija pieteikušās divas ārzonu firmas, abas saistītas ar Latvijas pilsoņiem Ēriku Vanagelu un Staņislavu Gorinu. Uzvarēja “Highway Investments Processing LLP”, kas bija apņēmies par 400 miljoniem dolāru uzbūvēt naftas platformas Melnajā jūrā. 300 miljoni nonāca uzņēmuma kontā Rīgā – “Trasta komercbankā”. Daļa naudas atgriezās Ukrainā, pārējo izkaisīja pa bankām visā pasaulē. Par notikušo uzzināja Ukrainas mediji, sacēlās skandāls. Izrādījās, ka platformas nemaksā vairāk par 250 miljoniem, tas ir 150 miljonus mazāk, nekā saņēma Vanageļa firma.
Raidījums arī informē, ka Vanagels ir pārvaldnieks vairāk kā 300 uzņēmumiem Jaunzēlandē, Panamā, Latvijā un Īrijā. Savukārt pdrošināšanas brokeris Staņiskavs Gorins – ap 50 uzņēmumu pārvaldnieks Īrijā, Anglijā un Panamā.
NP norāda, ka naftas platformas nav vienīgais bizness, kur redzami abu Latvijas iedzīvotāju paraksti. Jau citas firmas ir piegādājušas Ukrainas valdībai vakcīnas, par kurām zaudējums valstij aprēķināts 60 miljonu dolāru vērtībā. Vanageļa un Gorina paraksti atrodami arī uz dokumentiem par nelikumīgu ieroču tirdzniecību. Šīs firmas ir izveidotas uzņēmumā “Oversies Services”, kam bija biroji Rīgā un Kijevā. Pēc tam, kad žurnālisti par šīs firmas ārzonu fermām sāka interesēties, IOS savus birojus slēdza.
