Raidījums: “Rīgas satiksme” iztērējusi trešo daļu miljona “ūdeņraža trolejbusu” konsultantiem 0
Daudzmiljonu ūdeņraža trolejbusu projekts, ar ko savulaik lepojās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, joprojām iestrēdzis, kaut gan iztērēti jau teju pieci miljoni eiro. Vēl papildus trešdaļa miljona samaksāta konsultantiem – iepriekš nezināmai firmai, kurai nav saistības ar sarežģītajām tehnoloģijām, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Projekta mērķis bija palaist Rīgā ar ūdeņradi darbinātus trolejbusus. Desmit trolejbusi iegādāti un uzbūvēta uzpildes stacija, kas nupat nodota ekspluatācijā, taču nedarbojas joprojām.
Konsultācijas būvniecības laikā sniedzis uzņēmums “Hydrogenis Baltic”, savukārt kā iekārtu konsultants pieaicināts uzņēmums “Eyris Baltic”, kas tika izvēlēts bez atklāta konkursa, iepriekš nav piedalījies valsts vai pašvaldību iepirkumu konkursos un publiski nav atrodama informācija, ka šis uzņēmums jebkad būtu bijis saistīts ar ūdeņraža transportu vai citām eksperimentālām tehnoloģijām.
Uzņēmuma “Eyris Baltic” īpašnieks Andris Ratnieks ir pārdošanas direktors uzņēmumā, kas nodarbojas ar pārkraušanas tehnikas remontu, un ūdens motosporta entuziasts. Viņš raidījumam telefoniski stāstīja, ka projektā darbojušies dažādi cilvēki, “arī zinātnieki”, taču, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, atteicās nosaukt viņu vārdus.
“De facto” noskaidroja, ka no Nīderlandes piegādāta ūdeņraža ražošanas tehnika vienkārši sasala drīz pēc uzstādīšanas. “Rīgas satiksmē” raidījumam apgalvots, ka nu tehnika salabota un uzņēmums par remontu nav maksājis.
Šovasar notika avārija ūdeņraža uzpildes stacijā Norvēģijā. Uzsprāga tā paša ražotāja uzpildes iekārtas, kas piegādātas Rīgai. Ražotājs apturēja visu staciju darbu un veic pārbaudes. Rīgā pārbaudes gaidāmas janvārī.
“Rīgas Satiksmes” akciju turētājs Rīgas domē, vicemērs Druvis Kleins uzskata, ka bažām nav pamata: “Cik tad tādu sprādzienu ir bijis? Mums ir iegādes līgumi iekārtām, iegādes līgumi tehnoloģijām, tur noteikti ir garantijas servisa līgumi, lai tie cilvēki ar to tiek galā.”
Ieviešot projektu, RS rēķinājās ar ES fondu līdzekļiem, un īstenoja projektu kopā ar Nīderlandes pašvaldību un kādu Igaunijas uzņēmumu, kurš nu sācis likvidācijas procesu, jo projektā, izvērtējot tā izdevīgumu, atteikusies iesaistīties Pērnavas pašvaldība.
Plašāk skatieties raidījumā.
