Raidījums: Pretstatā citām bankām, ABLV iepriekš izdevies izvairīties no soda 4
Amerikas Savienotās Valstis šonedēļ lietoja visai skaļus vārdus, lai pievērstu uzmanību Latvijas trešajai lielākajai bankai ABLV, kuras klienti pamatā ir uz austrumiem no Latvijas, vēsta raidījums “De facto”.
Banka padarījusi netīrās naudas atmazgāšanu par vienu no sava biznesa pīlāriem un maksājusi kukuļus Latvijas amatpersonām, paziņoja ASV. Latvijas banku uzraugs par kukuļiem neko nezinot, īsais secinājums bija tāds, ka bankai piesienas par veciem grēkiem. ASV gan apņēmusies ABLV liegt norēķinus ASV dolāros, un sekas jau ir jūtamas.
Stīvena Mnučina vadītā Amerikas Savienoto Valstu finanšu departamenta paziņojuma sekas bankai ir visai neprognozējamas. ASV ne pārāk bieži izolē bankas no savas finanšu sistēmas, taču tas bijis visai efektīvs instruments.
Ēriks Ferari vada advokātu biroju Vašingtonā. Tas palīdz sankciju skartām bankām. Viņš intervijā LTV raidījumam “de facto” uzsver – kad kāda banka tiek izcelta šādā veidā, to ņem vērā bankas visā pasaulē.
ASV bankas jau kādu laiku pašas bija pārtraukušas apkalpot kontus tiešiem darījumiem ar ABLV, taču ASV finanšu departamenta priekšlikums ir liegt arī netiešu – caur citu valstu bankām īstenotu – piekļuvi. Tas vairos ASV nacionālo drošību, teikts paziņojumā.
Pāris tūkstošiem bankas klientu jau ierobežota “VISA” karšu darbība. Pārmetumi ABLV izklāstīti ASV finanšu ministrijas ziņojumā uz 35 lapām. Tajā pieminēti vairāki gadījumi, kad banka iesaistījusies neatļautu darījumu apkalpošanā.
Visnopietnākais apvainojums saistīts ar kukuļu maksāšanu, kad riskantais bizness tika apdraudēts. Ja ABLV tiešām pagājušajā gadā maksājusi kukuļus Latvijas amatpersonām, tad jāatzīmē, ka pērn lielākās nepatikšanas bankai draudēja par pārbaudi par iespējamu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu. Pēc pusgadu ilgas banku uzrauga pārbaudes uzraugs ar banku noslēdza vienošanos, ka neko sodāmu banka nav izdarījusi.
Galvenais banku uzraugs pauž, ka Latvija un ASV sankciju pārkāpšanu traktē atšķirīgi.
“Mūsu secinājums ir tāds, ka nav tieša sankciju pārkāpuma, problēma ir tā, ka ASV netiek izšķirts starp pastarpinātu un tiešu sankciju pārkāpumu. Vienalga, kurā vietā lai banka atrastos pārkāpumā, kurš kaut kad vēlāk ir rezultējies aizdomās vai reālā pārkāpumā, tas tiek uzskatīts par pārkāpumu viņu normatīvajā vidē. Mūsu gadījums ir citādāks. Latvijas likums ir citādāks,” tā saka FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
Tomēr citas Latvijā strādājošas bankas banku uzraugs sodīja. Par to, ka tikušas izmantotas pret Ziemeļkoreju vērsto starptautisko sankciju apiešanā, soda naudas piesprieda Baltikums bankai, tagad sauktai “Blue Orange”, “PrivatBank”, Reģionālajai investīciju bankai, Rietumu bankai un “Norvik” bankai.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs gan atzīmē, ka ABLV pirms tam jau bija saņēmusi Latvijas vēsturē bargāko sodu par nepietiekamu klientu izpēti. Par kukuļiem Putniņš neko nezinot, viņam banka kukuli neesot piedāvājusi. “Attiecībā uz mūsu organizāciju šāda problēma nepastāv. Pierādījums tam ir rindkopa, ka FinCens novērtē komisijas darbu,” saka Putniņš.
Pati banka kukuļu došanu amatpersonām kategoriski noliedz. “ABLV bankas” izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds saka: “Ar šādiem publicējumiem, faktiski apsūdzot bankas pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai. Mēs sniegsim visu informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātrāku izmeklēšanu.”
ABLV pārstāvis žurnālistiem sagatavotajā paziņojumā uzsvēra, ka banka atbalsta ASV cīņu pret naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un sankciju apiešanu. ABLV pati esot ieinteresēta atklāt noziegumus.
Taču šis paziņojums ir pretrunā ar ASV finanšu departamenta pārliecību, ka ABLV akcionāri un menedžments patiesībā nevēlas izbeigt riskanto biznesu.
“de facto” zināms, ka ABLV apsolījusi uzraugam tuvāko gadu laikā līdz trešdaļai samazināt tā saukto čaulas kompāniju skaitu starp klientiem. Ja ticēt ASV iestādes ziņojumam, tad pašas bankas ieskatā riskanti ir ap 90% klientu.
Taču vai nav par vēlu? Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola svētdien pavēstīja, ka finanšu sistēma ir stabila, taču vienlaikus Latvijas banka sākusi uzpirkt ABLV vērtspapīrus, citiem vārdiem – iepludināt bankā naudu. Cik? Latvijas banka neatklāj, bet spēlējas ar vārdiem – no vienas puses tā esot standarta palīdzība, no otras – ārkārtēja.
