Raidījums: Politiķi varētu būt maldināti, ka valstij nav zemes koncertzāles celtniecībai, pieļauj Puntulis 3
Pagājušajā nedēļā raidījums “Nekā personīga” stāstīja par to, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts – nacionālo koncertzāli būvēs uz privātas zemes. Šonedēļ raidījums tēmu turpina, un ministrs savu viedokli sācis mainīt.
Domu, ka valstij nav zemes koncertzāles celtniecībai, ministrs pauda žurnālistiem jau novembrī, un par to rakstīja arī “Latvijas Avīze”.
Šonedēļ gan ministrs, gan premjers steidza mierināt, ka nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Kultūras ministrs, redzot sabiedrības sašutumu un aizdomas par Andra Šķēles interešu aizstāvēšanu, tagad saka, ka ticis pārprasts.
Pagājušā gada sākumā Kultūras ministrijai bija jāpieņem lēmums par nacionālās koncertzāles un konferenču centra projektu. Steigu radīja 23 miljoni eiro, kas bija pieejami no Eiropas Savienības līdz 2022. gada beigām.
Koncertzāles būvniecībai tos izmantot nedrīkstēja – līdzekļi bija paredzēti degradētu teritoriju sakārtošanai. Iepriekš tos bija iecerēts ieguldīt AB dambja nostiprināšanai, pēc tam uz tā ceļot savulaik konkursā uzvarējušo Anda Sīļa projektu. Šo projektu jaunā koalīcija izbrāķēja.
Ātrā laikā bija jāmeklē citas vietas, kur ieguldīt 23 miljonus, un plāni miljonu izmantošanai tapa arī ārpus ministriju gaiteņiem.
No Andra Šķēles ģimenes uzņēmuma nāca piedāvājums: tas valstij uzdāvinātu zemi pie pasažieru ostas, ja valsts pārcels Eksporta ielu tālāk no upes krasta.
Šķēlem darījums būtu izcili veiksmīgs, jo iedvestu dzīvi Andrejostā un Andrejsalā, kas pieder viņa paša un Aināra Šlesera firmām. Ielas pārbūvē varētu ieguldīt Eiropas dotos 23 miljonus eiro.
Jūnijā Šķēle piedāvājumu paplašināja: viņa uzņēmums pats bija gatavs uzbūvēt koncertzāli. Valstij par tās izmantošanu būtu jāmaksā vēlāk.
Jūnijā amatu atstāja Eiroparlamentā ievēlētā kultūras ministre Dace Melbārde. Viņas pēctecis Nauris Puntulis amatā stājās trīs nedēļas vēlāk. Starplaikā abu partijas biedrs Imants Parādnieks uzņēmās iniciatīvu koncertzāles projektā.
Vasaras beigās 23 Eiropas miljonus pārdalīja citiem mērķiem – Lielās Ģildes remontam, pasažieru vilcienu iepirkumam, Stradiņu slimnīcas pārbūvei. Koncertzāles plānošanu sāka no nulles.
Valsts un Rīga piedāvāja deviņus zemes gabalus. Tos analizēja arhitektu birojs “Nams”. Katrā atrada problēmas, tātad jāmeklē privāta zeme.
Iepriekš juristi brīdināja, ka privātās zemes izvēle būtu necaurspīdīga un riskanta. Taču apstākļi bija mainījušies. Bez Eiropas 23 miljoniem vairs nebija jāpaspēj spiedīgos termiņos un jāatskaitās Eiropas Komisijai (EK).
“Pētījums ir par valsts zemēm, kurš ir noticis pirms manas stāšanās amatā. Iespējams, ka man vajadzēja vēlreiz pie tā atgriezties, neuzticoties šim pētījumam pilnībā, pieļaujot, ka tur var būt dažas kļūdas. Iespējams,” saka Puntulis.
Šonedēļ ministrs atkāpjas no vārdiem, ka lēmums jau ir pieņemts un pieļauj, ka valstij pieejamās zemes atmestas pārāk ātri.
