Ekskursija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Ekskursija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Foto: Ieva Makare / LETA

Raidījums: “Latvijas skolas soma” dažviet dubultojusi kultūras iestāžu slodzi, ienākumi netiek līdzi 0

Simtgades programmas iniciatīvu “Latvijas skolas soma”, kuras mērķis ir ļaut ikvienam skolēnam vismaz reizi semestrī piedzīvot kādu kultūras pasākumu, kultūras dzīves rīkotāji vērtē ļoti atzinīgi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Taču Latvijas Radio atklājis, ka praksē parādījušās pirmās problēmas – daļa kultūras iestāžu netiek galā ar strauji pieaugušo pieprasījumu un norāda, ka ar “Skolas somai” atvēlēto naudu jaunām programmām un papildu darbiniekiem nepietiek.

Lai arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nekad nav varējis sūdzēties par skolēnu grupu trūkumu, “Skolas somas” dēļ pieprasījums pēc muzeja programmām skolēniem teju dubultojies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Direktori Māru Lāci tas vienlaikus gan priecē, gan satrauc: “”Skolas soma” ir radījusi situāciju, ka mēs ar tiem resursiem, kādi mums ir, nevaram apkalpot esošo pieprasījumu. Esam spiesti arī atteikt vai teikt – lūdzu, nāciet pēc mēneša, diviem, trim…”

Turklāt “Skolas somas” naudu – semestrī vidēji septiņus eiro uz vienu skolēnu – skolas maksā tikai par dalību konkrētajā programmā vai nodarbībā, bet muzejam papildu finansējums jaunu programmu izstrādei vai papildu darbiniekiem nepienākas.

“Finansējums tiek dots skolām, un izskatās, ka viena no visvienkāršākajām iespējām to ir iztērēt muzejā. (..) Mēs būtu gribējuši, lai arī mums tiek piešķirta kāda daļa no šī finansējuma, lai mēs varētu sagatavot jaunas programmas vai varbūt uz šo brīdi pieņemt papildu darbiniekus,” norāda Lāce.

Līdzīgi kā lielo Latvijas Nacionālo mākslas muzeju “Skolas somas” dalībnieki “gāž apkārt” arī mazo nevalstisko teātri “Dirty Deal Teatro”, tāpēc pašlaik tas strādā ar dubultu jaudu.

Teātris izmantojis arī Valsts kultūrkapitāla fonda īpašo mērķprogrammu “Skolas somas” satura veidošanai, lai varētu braukāt viesizrādēs uz skolām.

Teātra direktore Anna Sīle uzsver – ļoti priecājas, ka tik daudz skolu grupu caur “Skolas somu” atradušas ceļu uz teātri. Taču tām noteiktā biļetes cena – deviņi eiro – knapi nosedz izrādes tiešās izmaksas.

Līdz ar izrāžu skaitu pieaugošie blakus izdevumi draud iecirst robu teātra budžetā.

“Skolas somas” projekta vadītāja Aija Tūna no Latvijas simtgades biroja spriež, ka pirmajā semestrī skolēnu pieplūdumu visvairāk izjūt populārākās iestādes, bet ar laiku pieprasījums varētu izlīdzināties, jo skolām jāgādā, lai “Skolas somas” ietvaros bērni iepazīst dažādas kultūras jomas. Netrūkstot kultūras iestāžu, kuras par pēkšņi pieaugušo apmeklētāju skaitu ir sajūsmā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.