Raidījums: Latvijā nevedas izmeklēšana Magņitska atklāto pārskaitījumu lietā 0
Saeimas deputāti neuzskata, ka Latvijai, sekojot Igaunijai un Lietuvai, būtu jāpieņem (Krievijā nogalinātā jurista Sergeja) Magņitska likums. Turklāt Magņitska atklātās zagtās naudas pārskaitījumos caur Latviju izmeklēšana piecus gadus norit bez rezultāta, vēsta raidījums “Nekā Personīga”.
ASV, Kanāda, Igaunija un no šīs nedēļas arī Lietuva ir valstis, kas pieņēmušas tā saucamo “Magņitska likumu”. Tas ir dokuments, kas nosaka sankcijas pret cilvēkiem, kuri iesaistīti līdz šim apjomīgākajā atklātajā naudas izkrāpšanā Krievijā.
Daļa no nozagtajiem 230 miljoniem ASV dolāru izplūda arī caur vairākām bankām Latvijā. Izmeklēšana par šiem gadījumiem Latvijas policijā un banku uzraugā ir bezcerīgi ieilgusi, uzsver raidījuma veidotāji. Savukārt Saeimā un Ārlietu ministrijā neuzskata, ka Latvijai būtu jārīkojas kā Lietuvai un Igaunijai un jāpieņem atsevišķs Magņitska likums.
Sergejs Magņitskis nomira 2008.gadā Krievijas cietumā. Viņš bija atklājis, kā Krievijas budžetam nozagti 230 miljoni ASV dolāru, kas pārskaitīti uz kontiem ārvalstīs. Pēc dažādu avotu aplēsēm no 20 līdz 63 miljoni ASV dolāru izskaitīti arī caur sešām bankām Latvijā.
Kā šoruden ziņoja žurnālisti ASV, caur Latviju plūdušie aptuveni miljons ASV dolāru atrasti kādā darījumā, kurā “izgaismojusies” firma, kas saistīta ar Sīrijas ķīmisko ieroču programmu.
Tikmēr Latvijas policijai ar izmeklēšanu nevedas. Kad tā 2012.gadā saņēma pirmo ziņojumu no Magņitska lietas juristiem, izmeklētāji dokumentus papētīja un nolēma krimināllietu nerosināt. Pret to iebilda prokuratūra un uzdeva policijai tomēr izmeklēšanu sākt. Šo piecu gadu laikā darbi nav vedušies.
Policija kameras priekšā komentēt Magņitska lietas virzību negrib. Zināms, ka vairāk kā pirms gada no mirušā jurista agrākās darba vietas fonda “Hermitage Capital” Ekonomikas policija saņēma vēl 15 sējumus ar lietas materiāliem. Papildu informāciju policija nodeva tālāk pētīšanai banku uzraugam FKTK. Kā noskaidroja “Nekā Personīga”, komisija joprojām pētniecību turpinot.
Līdzās izmeklēšanām par nozagtās naudas ceļiem, četras valstis ASV, Kanāda, Igaunija un Lietuva pieņēmušas īpašu “Magņitska likumu”. Tā pamatdoma ir aizliegt nozieguma pastrādātājiem ceļot, iesaldēt viņu kontus un atņemt par zagto naudu pirktos īpašumus.
Igaunijā Magņitska likumu pieņēma pēc deputāta, agrākā diplomāta un izlūkdienesta koordinatora Ērika – Nilles Krosa ierosinājuma. Starp citu Krosu pirms četriem gadiem Krievija uz izdomātu noziegumu pamata iekļāva Interpola meklēto noziedznieku sarakstā. Pavisam nesen tajā iekļuva arī Sergeja Magņitska darba devējs un aktīvākais izmeklēšanas veicējs Bills Brovders. Laikā, kad par īpašo sankciju likumu pret Krieviju lēma Kanāda, Brovderu pēc Krievijas ierosinājuma izsludināja starptautiskajā meklēšanā. Viņam automātiski tika atņemta ASV vīza un draudēja izraidīšana no Amerikas. Kad iesaistījās vairāki ietekmīgi ASV senatori, Broudera vārds no Interpol saraksta pazuda.
