Foto – LETA

Raidījums: Kādēļ divi nozīmīgi muzeji spiesti uzturēties pagaidu telpās? 2

Divi nozīmīgi valsts muzeji, kuri ilgus gadus atradās katrs savā Pils laukuma malā, jau vairākus gadus spiesti uzturēties pagaidu telpās. LTV raidījums “Kultūršoks” pētīja, kādēļ tā noticis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) telpas prestižajā vietā pretī prezidenta pilij tiek remontētas jau teju trīs gadus, nu jau vairāk nekā gadu darbi apstājušies strīda un tiesvedības dēļ starp būvniekiem un Valsts nekustamajiem īpašumiem. Šī paša iemesla dēļ gar degunu gājuši Kultūras ministrijas (KM) sākotnēji piesaistītie aptuveni četri miljoni eiro no Eiropas fondu finansējuma, – divas reizes izdevās projekta termiņu pagarināt, taču kašķis ar būvniekiem kļuva nekontrolējams.

Ēkas pārvaldītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – lauza līgumu ar būvnieku pēc tam, kad tas pieprasīja pagarinājumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Būvnieku “PMK” un “BBA” pārstāvis Ivo Čerbakovs “Kultūršokam” jau iepriekš paziņojis, ka tika pieļauta fundamentāla kļūda, ēkai laikus neveicot tehnisko izpēti, kas būtu bijis jādara pasūtītājam.

Būvnieks tiesā apstrīdēja VNĪ lēmumu lauzt līgumu un piedāvā divus variantus mierizlīgumam – viņi gatavi gan saņemt maksu par padarīto un pamest objektu, gan turpināt iesāktos darbus, taču VNĪ nevienam no šiem risinājumiem nav gatavi.

VNĪ valdes locekle Līga Ermane pauda, ka nākamais tiesvedības process solās būt jūnijā. KM informē, ka finansējums muzeja ēkas rekonstrukcijai atrasts valsts budžetā un brīdis, kad to beidzot varēs izmantot, atkarīgs tikai no VNĪ. “Ir ļoti bēdīgi, ka situācija ir ievilkusies tik ilgi ar to, ka muzejs netiek atpakaļ savās telpās…” komentē KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Tikmēr Rakstniecības muzejs turpina mitināties bijušās zivju fabrikas “Kaija” telpās, kur glabājas muzeja nenovērtējamais krājums. Izstāžu telpu muzejā nav, faktiski RMM patlaban ir “muzejs bez muzeja”.

Savukārt Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) kopš ugunsgrēka Rīgas pilī atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32, kur savulaik atradās Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un vēstures fakultāte. Solītais pagaidu stāvoklis velkas nu jau četrus gadus, arī grandiozā izstāde “Latvijas gadsimts”, kas tapusi Vēstures muzeja speciālistu vadībā un ir 68 Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, sākotnēji tikusi paredzēta Rīgas pilij, nevis pagaidu telpām Brīvības bulvārī.

Reklāma
Reklāma

LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte stāsta, ka telpas muzeja vajadzībām pielāgotas minimāli, jo “2014.gada maijā mēs šeit iegājām uz pāris gadiem”.

Muzeja vēsturiskās telpas Rīgas pilī vēl nemaz netiek rekonstruētas, tiesa, kavēšanās iemesls ir cienījams – izpētes procesā zem daudzajām apmetumu kārtām atklāti vairāki dārgumi, tostarp sienu gleznojums no vēlajiem viduslaikiem. Lai saglabātu unikālās kultūrvēsturiskās liecības, šobrīd ir jāizstrādā veicamo darbu grafiks, tāpēc LNVM ar atgriešanos nāksies pagaidīt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.