“Raidījums kā izglītojoša duša.” Anda Rožukalne vērtē Latvijas Radio 3 0
Vai kritisks skats uz mākslas darbu un tā radītājiem var spārnot, bagātināt, nevis nomākt, sadusmot vai iznīcināt mākslinieku? Jā, noteikti, ja klausāties Latvijas Radio 3 jeb “Klasika” analītiskos raidījumus “Orfeja auss” un “Post factum”.
Video, seriāli un televīzija nav nogalinājuši radio. Tieši otrādi. Dažādu mūzikas un skaņas straumēšanas pakalpojumu attīstības laikā pieaugusi informācijas uzņemšana audio formātā. Austiņas gluži vai saaugušas ar mūsu galvām, vai ne?!
Cilvēki klausās mūziku, sarunas, grāmatas, operas un daudz ko citu. Tāpēc, skatoties uz Latvijas mediju piedāvājuma un iespēju ainavu, šoreiz par tik sarežģīto kritikas žanru radio formātā. LR3 profesionāļi ir izveidojuši vairākus raidījumus, kuri ļauj labai un profesionālai mākslas notikumu kritikai dzīvot. Tie dod iespēju analītiskai domai par mākslu ne tikai rast patvērumu sabiedriskā medija ekskluzīvā klasiskās mūzikas kanālā, bet arī attīstīties, plaukt un iedvesmot kā mūziķus, tā klausītājus.
Kāpēc vajadzīga kritika?
Šis jautājums būs vienmēr aktuāls. Bet atbildēs notiks sadursme starp māksliniekiem, kas tiek kritizēti, un publiku, kas bauda mākslu un uzzina arī par tās kritiku. Pa vidu šīm nometnēm dzīvo kritiķi. Atbildēs uz jautājumu, kāpēc kritika pastāv, dzirdama tāda kā taisnošanās, gluži neiespējama līdzsvara meklēšana starp tiesībām uz māksliniecisko brīvību un brīvību vērtēt mākslu, to tulkojot, skaidrojot, ieraugot mākslas darba jēgu vai trūkumus.
Šis neatbildamais jautājums un vēlme vēlreiz pierādīt, ka mākslas, tostarp mūzikas kritikai, ir svarīga nozīme un īsta jēga, varbūt bija iemesls tam, ka LR3 komanda sarunu festivālā “Lampa” veidoja sarunu “Objektīva kritika subjektīvai mākslai”. To vadīja LR3 personības Signe Lagzdiņa un Dāvis Eņģelis. Kopā ar nosaukumu viņi un viņu sarunas biedrs Henriks Eliass Zēgners ātri iekrita pašu izliktās lamatās un bija pavisam subjektīvi. Kā jau normāli kritiķi, kurus nav nogalinājusi jebkura skeptiķa prasība – esi objektīvs vai izgaisti!
Kritika nekad nav objektīva, šis vārds tiek bezcerīgi izmantots, lai pierādītu vai apgāztu tēzi, ka mākslas kritika vai jebkura cita kritika var pietuvoties neapstrīdamai patiesībai. Tas nav iespējams, kritika vienmēr ir subjektīva – tā pastāv savā laikā, tā parāda kritiķa personību, raksturu un zināšanas. Kritika var izcelt mākslas darba būtību konkrētā mākslas veida ietvaros un parādīt mākslas estētiskās vērtības. Kritika var izglītot mākslas baudītājus, var parādīt to, kā mākslas darbs runā par sabiedrībai svarīgo. Jo kritika ir patstāvīgs mākslas žanrs.
Ne velti nopietnākie kritiķi ir filozofi un sociologi, tādi kā Rolāns Bārts, Sjūzena Zontāga, Pjērs Bodrijārs. Arī Latvijā saruna par mākslas darbiem vienmēr ir par kaut ko vairāk – tieši tāpēc mēs meklējam Silvijas Radzobes un Ditas Rietumas domas!
Saprast, ko tu dzirdi
Bet nu atpakaļ pie LR3 analītiskajiem raidījumiem. “Orfeja auss” tiešā nozīmē trenēs dzirdi un ļaus klausīties, kā ēterā šaudās gudru cilvēku pelēkās šūniņas. Raidījums, ko pēc kārtas vada Orests Silabriedis, Normunds Šnē un Egīls Šēfers, veltīts interpretācijai. Studijā, ar mūziku saistīti, pamatīgi izglītoti cilvēki klausās kādu skaņdarbu un vērtē tā atskaņojumu dažādu mūziķu ierakstos. Pat Latvijas teātra kritikas diezgan dzīvīgajā ainavā vai literatūras kritikas tekstos nevar atrast tik niansētu detalizāciju. Te klausītājs var uzzināt, ko dzirdējis un kāpēc, sākot no izvēlētā instrumenta līdz mūziķa noskaņojumam un komponista radošajam periodam. Ja vēlaties vienkārši tikt aplieti ar izglītojošu dušu, kas dos iespēju saprast vēl nezināmas mūzikas vērtības, tad ieslēdziet raidījumu.
Ja jau esat arī klasiskās mūzikas aktuālo koncertu gājēji, tad noderīgs koncerta izjūtu saprašanai ir LR3 raidījums “Post factum”, kurā muzikologi analizē nesen notikušus koncertus. Klausoties šos raidījumus, var saprast, ko esi dzirdējis un kāpēc koncertu nevari aizmirst, ko esi sapratis un par ko vēl jāpadomā. Ātrā reakcija un vērtējumi radio ēterā palīdz katram ieinteresētam klausītājam veikli izpeldēt cauri mūzikas notikumu burzmai, plānojot nākamo koncertu pieredzi.
LR3 analizē mūzikas notikumus un personības daudzos formātos. Kanāls piedāvā vērtīgus raidījumus arī par citām mākslām (pagātnē un joprojām), piemēram, dramaturga Laura Gundara veidoto diskusiju par teātri “Šņorbēniņi” un mākslas kritiķes Ievas Lejasmeijeres laikmetīgajai mākslai veltīto raidījumu “Pasāža”.
Kritikas paškritika
Māksla ir tik dažāda un sarežģīta, ka tās kritika ir neaizvietojama. Neizpratne aizkaitina, līdzīgi kā apjūc, ja nezini un nesaproti kādu izteicienu svešā valodā. Kritika, vai tā analizē tikai mākslas elementus vai ierauga mākslas darbā domas, kas palīdz saprast sociālos procesus, piedāvā domas un iespēju domāt.
Kā “Lampas” sarunā pieminēja Signe Lagzdiņa, kāda pianiste esot sacījusi, ka mūziķi ir putni, bet kritiķus vajadzētu uztvert kā ornitologus. Kritikai veltītās sarunas dalībnieki interpretēja šo teicienu kā mūziķes atrastu domāšanas modeli, lai kritika nebūtu tik sāpīga. Es gribētu teikt, ka šajā izteicienā ir vēl kāda doma: protams, kritiķis nav mūziķis, mākslinieks, aktieris vai režisors. Tomēr labam kritiķim ir zināšanas, kas palīdz mākslu vērot un saprast.
Tiem, ko iedvesmo sarunu festivāls “Lampa” un kas atvērti negaidītu domu sadursmēm arī biežāk nekā reizi gadā, vērts uzgriezt LR3 daudz biežāk. Tā ir garantēta iespēja izglītoties un domāt.
