Raidījums: Pieaugošās automatizācijas dēļ Eiropā bažas par mazo zemnieku izdzīvošanu 0
Eiropas patērētāji vēlas arvien augstākas kvalitātes un ekoloģiski tīrāku, “zaļāku” produkciju, kuras saražošana ir dārgāka, tāpēc lauksaimniecībā aizvien lielāka loma ir inovācijām un automatizācijai, kas savukārt rada bažas par mazo zemnieku izdzīvošanu, ziņo Latvijas Televīzija.
Robotu revolūcija lauksaimniecībā – tā savu izstrādē vēl esošo produktu apraksta poļu ražotājs. Šis agregāts būs četrus metrus garš un varēs strādāt bez šofera, bez zemnieka fiziskas klātbūtnes naktī, miglā, augļu dārzos, vīnogulāju laukos, turklāt ar 2 centimetru precizitāti.
“Šobrīd tas, ko lauksaimnieks var dabūt – tie ir traktori ar papildus sistēmām, kas var paši braukt, bet lauksaimniekam tomēr joprojām ir jābūt tur iekšā klāt. Ar šo mašīnu lauksaimnieks vai operators var darīt citus darbus, un mašīna strādās viena pati,” stāsta “Agribot” pārstāvis Dominiks Svjatovijs.
Jau šobrīd lauksaimniecībā tiek izmantots ļoti daudz specializētas tehnikas, arī GPS un satelītu attēli, droni un citas lietas, kas nav pat pilsētas transportā. Romantiskais priekšstats par lauksaimniecību, kur cilvēks var sajust ciešāku saikni ar zemi un saviem pirmsākumiem, bieži esot maldīgs.
“Bieži cilvēki pilsētās domā, ka var nodarboties ar lauksaimniecību tieši tā, kā darīja mūsu vectēvi – tas ir jauki, tas ir ilgtspējīgi. Es tā nedomāju. Ja gribat gūt panākumus un ja gribat ražot ilgtspējīgā veidā, tad ir nepieciešamas tehnoloģijas. Mums ir nepieciešami ļoti specializējušies lauksaimnieki un specializētas saimniecības, un tur vajadzīgas jaunās tehnoloģijas,” norāda Eiroparlamenta deputāts, lauksaimniecības komitejas loceklis Herberts Dorfmans.
Lauksaimniecības nākotne ir inovācijas un automatizācija. Un tas nozīmē, ka zemnieku saimniecības arvien vairāk izskatīsies pēc rūpnīcas, un tas var nozīmēt daudz lielākas grūtības izdzīvot būs mazajiem zemniekiem un mazajām saimniecībām.
“Inovācijas ir ne tikai jaukas, bet tās ir arī dārgas,” piebilst Dorfmans. Pieaugot globālajai konkurencei, grūtības būs tiem, kas nevarēs atļauties šādas iekārtas, dārgas inovācijas un ražošanu pietuvināt rūpnieciskajai ražošanai.
Taču Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Fils Hogans nepiekrīt, kas tas no tirgus izspiedīs mazās zemnieku saimniecības: “Tas nav tiesa. Mums ir līgumstrādniekus – šobrīd ir daudzi lauksaimnieki, kas nevar atļauties lielo tehniku darbam, tāpēc viņi algo līgumstrādniekus. Tas ir risinājums.”
Jaunā lauksaimniecības politika nākamajam finanšu periodam no 2021.gada šobrīd tiek plānota tāda, lai Eiropas maksājumus padarītu elastīgākus, atvēlot dalībvalstīm lielāku teikšanu, kas šo naudu saņems. Bet tas nozīmē arī lielāku atbildību – dalībvalstīm pašām vajadzēs nospraust savus mērķus un kontrolēt to sasniegšanu. Ievērojot trīs lietas: ieviest vairāk tehnoloģiju un inovāciju, ražot zaļāk un atbalsta naudu sadalīt godīgāk, jo šobrīd 80% Eiropas naudas saņem 20% zemnieku.
“Lauksaimniecības politikai ir ekonomiskais, vides un sociālais aspekts. Visi šie trīs pīlāri jāņem vērā kopējā lauksaimniecības politikā, lai nodrošinātu konkurētspēju, lai uzlabotu vidi ar lauksaimnieku palīdzību. Un mums būtu mūsu lauksaimnieki laukos, lai būtu arī sabiedriskais labums no mūsu politikas,” saka Hogans.
Bet vai Eiropas atbalsts būs pietiekams, lai noturētu laukos mazos zemniekus un piesaistītu lauksaimniecībai arī jaunus cilvēkus, to eksperti vēl neņemas prognozēt.
