“Lielā izmaiņa, kurai ir jānotiek, ka premjers reāli vada valdību, nevis rāda ar pirkstiem uz pārējiem” – partijas viena otrai raida signālus 63
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau otrajā valdības veidošanas nedēļā pēc 14. Saeimas vēlēšanām bija skaidrs, ka partija “Progresīvie” nebūs jaunajā koalīcijā, taču valdības veidotāja Krišjāņa Kariņa (“JV”) vilcināšanas to skaidri pateikt lika domāt, ka “Jaunā Vienotība” vēl meklē veidu, kā paturēt “Progresīvos” savā tuvumā uz divpusējā līguma pamata.
Pirmdienas vakarā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu valdības veidotājs K. Kariņš šādu piedāvājumu “Progresīvajiem” izteica, solot arī vienu vietu valdībā, kas, visticamāk, būtu jaunais klimata un vides ministra amats. “Progresīvo” līderis Kaspars Briškens partijas vārdā šo priekšlikumu noraidīja, atgādinot, ka jau no paša sākuma “Progresīvie” bija gatavi iesaistīties valdībā tikai kā pilntiesīgi koalīcijas partneri.
“Jaunās Vienotības” priekšlikums nozīmētu, ka “Progresīvo” pārstāvis būtu valdībā, bet atbildību par šā ministra darbu uzņemtos “Jaunā Vienotība”. “Progresīvie” arī nevarētu piedalīties koalīcijas padomes sēdēs. Tajās būtu klāt tikai pilntiesīgie koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija” (“AS”) un Nacionālā apvienība (NA).
Šiem spēkiem K. Kariņš piedāvājis parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanu, kas paredz, ka politiskie spēki uzņemsies atbildību par kopīgajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas iekļaujošas sabiedrības attīstību. Otrdien un trešdien partijas vērtēs un uzlabos memorandu. To plānots parakstīt līdz ceturtdienai, pēc tam sāksies sarunas par atbildības jomu sadali.
“Progresīvie” būs demokrātijas sargsuns
“Progresīvie” aizvadītās trīs nedēļas bija sabiedrības uzmanības centrā, lai gan pēc pirmajiem “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības paziņojumiem bija skaidrs, ka koalīcijā šis politiskais spēks nebūs. Taču K. Kariņš ar “Progresīvajiem” turpināja sarunas, kurās partiju pozīcijas daudzos jautājumos bija ļoti tuvas. Piemēram, par valsts kapitālsabiedrību nošķirtību no politiskās ietekmes. Pēdējā laikā biežāk pieminēta ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kuras kapitāldaļu pārvaldītājs ir Zemkopības ministrija. Taču arī citām ministrijām ir šāda saikne ar valsts uzņēmumiem. Tāpat “JV” un “Progresīvo” uzskati sakrita jautājumos par tiesiskumu.
Neoficiāla informācija liecina, ka “Progresīvajiem” nebija negaidīts “JV” piedāvājums. Tāpat “JV” varēja nojaust, ka “Progresīvie” nepiekritīs iet valdībā ar vienu ministru. No tā var secināt, ka “JV” publiskais žests drīzāk bija adresēts saviem vēlētājiem, kuru daļa vēlējās abu politisko spēku sadarbību. Var pieļaut, ka grūtos brīžos, kad koalīcijā kādu iemeslu dēļ būs nepārliecinošs balsu vairākums, “JV” var cerēt uz “Progresīvo” atbalstu.
“Progresīvo” līdera K. Briškena un arī Andra Šuvajeva paziņojumi liecina, ka balsojumos par valstiski nozīmīgiem jautājumiem partija atbalstīs valdību, bet kā “demokrātijas sargsuns” tā sola nepieļaut šauru ekonomisko interešu īstenošanu. “14. Saeimā “Progresīvie” nodrošinās pilnvērtīgu valdības darba kontroli kā kvalitatīva opozīcija,” teikts partijas paziņojumā.
Partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs “Latvijas Avīzei” sacīja: “Mēs nebūsim pietuvināti nevienai koalīcijas partijai, bet nozīmīgos jautājumos uz mums varēs paļauties. Arī mums svarīga ir valsts iekšējā un ārējā drošība, enerģētiskā neatkarība. Mēs nebalsosim pret iedzīvotāju interesēm tikai tāpēc, ka esam opozīcijā.”
“JV” būs grūtāk
Paliekot trīs partiju koalīcijā ar “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību, kuriem kopā ir vairāk balsu nekā “JV” (“JV” ir 26 vietas parlamentā, “AS” – 15 un NA – 13), “JV” būs grūtāk saglabāt ietekmi. Partneri to jau ir likuši saprast, par ko liecina no “AS” ievēlētā Saeimas deputāta Didža Šmita intervija laikrakstā “Diena”, kur viņš sacījis: “Kariņa būtiskākā problēma visu laiku bijusi tā, ka viņš vai nu nesaprot, vai veiksmīgi tēlo, ka nesaprot, ka valdības vadītājs vada, nevis komentē, kā strādā ministri. (..) Un tagad tā lielā izmaiņa, kurai ir jānotiek, ka premjers reāli vada valdību, nevis rāda ar pirkstiem uz pārējiem.”
Šis ir tikai viens no citātiem, kurā D. Šmits izsakās par K. Kariņu – viņš premjeru ir nosaucis gan par valdības preses sekretāru, gan teicis, ka “Uldim Pīlēnam vadītāja kapacitāte ir aptuveni 26 reizes lielāka nekā Kariņam”. Ar to viņš pamato, kāpēc U. Pīlēns nepiekristu iet K. Kariņa valdībā, jo “spējīgākam strādāt zem totāli mazāk spējīga ir ceļš uz neveiksmi”. D. Šmits 13. Saeimā bija ievēlēts no “KPV LV” un strādāja opozīcijā.
Lūgts komentēt kolēģa teikto, Māris Kučinskis no “AS” “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņš tik asi neteiktu, bet D. Šmita sacītais esot signāls K. Kariņam, ka “mēs piespiedīsim viņu strādāt, nevarēs vairs stāvēt malā un komandēt – mēs ejam valdībā, kurai ir jābūt kā vienotai komandai”. Taču valdības veidošanas gaitā M. Kučinskis, kuram ir agrākā sadarbības pieredze ar “Vienotību”, otrdien jau redzējis pozitīvu virzību un arī labas lietas – tajā skaitā piedāvātajā memorandā, kas “ir pa pusei koalīcijas līgums, pa pusei valdības deklarācija”. Tikai, viņaprāt, jau sen vajadzēja visām trim partijām runāt kopā, nevis to apspriest divpusējās sarunās.
“JV” valdes loceklis Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” teica, ka arī viņš varētu nosūtīt kolēģiem no “AS” signālu. “Ja kāds iedomājas, ka ministriem nebūs nekas jādara, kā tas bija iepriekšējā valdībā, kad premjeram ilgi bija jāpacieš nekompetenti ministri, lai saturētu pandēmijas laikā kopā koalīciju, tad viņš maldās. Kariņš tagad būs daudz izlēmīgāks un vājus ministrus atbrīvos, jo tagad ir citi apstākļi,” teica A. Latkovskis.
“AS” izredzes vadīt Saeimu
“Apvienotais saraksts” kā otrs lielākais koalīcijas spēks varētu pretendēt uz Saeimas priekšsēdētāja vietu. Tagadējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kas šajā amatā bija divus pilnvaru termiņus, visticamāk, strādās valdībā un varētu vadīt kādu no spēka ministrijām. “AS” uz Saeimas priekšsēdētāja amatu varētu izvirzīt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderi Edvardu Smiltēnu. Vairāki citu partiju politiķi atzinuši, ka labprāt šo amatu uzticētu bijušajam valdības vadītājam M. Kučinskim. Taču spēku samērs “AS” iekšienē neesot viņam labvēlīgs. “AS” sastāv no trīs politiskajiem spēkiem un bezpartijisko profesionāļu grupas. No “AS” 15 deputātiem septiņi pārstāv LRA, četri – Latvijas Zaļo partiju, trīs – Ulda Pīlēna dibināto biedrību, bet viens – M. Kučinskis – Liepājas partiju. Daļai jauno “AS” deputātu nav kopīgas sadarbības pieredzes. Tas, ka Latvijas Reģionu apvienībai ir gandrīz puse no 15 mandātiem, nozīmē, ka tā varētu vēlēties arī lielāku ietekmi.
Līdzšinējā valdību veidošanas pieredze bija tāda, ka partijai, kura ieņem Saeimas priekšsēdētāja amatu, ir par vienu ministru mazāk valdībā. Taču jaunajā koalīcijā, iespējams, nāksies apiet arī šo tradīciju, jo “AS”, kas sastāv no četrām daļām, teorētiski būtu nepieciešami vismaz četri ministru amati. M. Kučinskis gan apgalvoja – pēc tam, kad 14. Saeima sāks darbu, partijas piederības vairs nebūs no svara, jo visi strādās kā vienota frakcija. Teikto viņš pamatoja ar laiku, kad bija Zaļo un zemnieku savienībā. Toreiz daudzi nemaz neesot zinājuši, kuru partiju pārstāv tā laika aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Latvijas Zaļā partija, kas tagad ir “AS”). K. Kariņš piedāvā valdību veidot pēc proporcionalitātes principa, kad ministru skaitu nosaka, ņemot vērā partijas iegūto mandātu skaitu Saeimā. Tāpat memorands paredz solidāras atbildības principu par valdības darbu, kā arī pēctecības nodrošināšanu. Tas nozīmē šajā valdībā iesākto veiksmīgo reformu turpināšanu.
