– Rafis pietiekami labi pilda arī visas cūkas funkcijas. Pavasaros, kad ir uzstāšanās, bet laukā atkusnis, citreiz pa ceļam līdz zālei viņš jau ir tā nomūrējies, ka varētu arī par Piglu noturēt.

Atceros, ka pirms pašas pirmās tikšanās, kas tika rīkota par grāmatu “Piglas stāsti”, tā vēl nebija izdota. Bet mums jābrauc uz Kuldīgu un jāstāsta par darbu, kurš vēl tikai iznāks. Ar vīru domājām – pie kā pieturēties? Mēs pat nezinājām, kāds būs vāks. Atbilde nāca no televīzijas kanāla “Animal Planet”, kuru šad tad paskatāmies, it īpaši sēriju “Bad Dog” (latviski – sliktais suns). Uzreiz paliek vieglāk. Kādā citā raidījumā bija stāsts par grāmatu veikala īpašnieci, kas novērojusi, ka trīs reizes nedēļā, kad viņa ņem līdzi uz veikalu savu pundurezīti, cilvēki daudz labāk pērk grāmatas tieši par ežiem. Nodomājām – ja ezi var izmantot grāmatu veikala mārketingā, kāpēc gan mēs nevarētu ņemt līdzi uz tikšanās reizēm Rafī.

– Vēl jo vairāk tagad, kad viņš kļuvis par jaunās grāmatas titulvaroni.

– Abiem izdevumiem par Piglu redaktore bija Inta Kārkliņa, un viņa ieteica, ka vajag par Rafī uzrakstīt atsevišķu grāmatu. Man bija tikai nedaudz jāpiefantazē, jo katru dienu viņš pastrādā kādas muļķības. Ilgi domāju, kādā formā rakstīt. Darbos par sivēnu varēja redzēt personības izaugsmi, bet Rafī tā nav iespējama – kāds viņš ģēnijs piedzima, tāds – ir. Nav kur augt. Šī būs kā piemineklis Rafī ceļojumā pa Latviju, kur viņu sagaida dažādi notikumi. Jūras svētkos Ventspilī viņš satiek kaiju Maiju, Mārcienas muižā nejauši uzskrien virsū lācim Pācim un, lai sveikā tiktu cauri, mēģina izlikties par Tibetas lāci, jo kāda leģenda vēsta, ka čau- čau cēlies no lāča. Valentīndienā Dvietes palienē notiek satikšanās ar zilo govi Mariannu, kurā Rafī iemīlas un skaita viņai dzejoli – tā tas esot pieņemts Francijā. Rafī patiešām mīl govis, kad braucam mašīnā un viņš tās ierauga ganībās, tūlīt smilkst un gaudo. Govs ir viņa slepenā mīla, kas grāmatā top atklāta.

– Vai mārketinga pasākumos Rafī prot uzvesties?

– Viņam patīk, ja ir skatuve, un arī aplausi Rafī kļuvuši svarīgi. Kā sāk plaudēt, tūlīt ceļas kājās. Kad mūs kaut kur aicina, par mani jau neviens vairs neuztraucas – jautā, vai sunītim kaut ko īpašu vajag? Ir gadījies pat kuriozs – Krāslavā, kur mēs nedaudz aizkavējāmies, bet pirms tam viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš, viņam pat vajadzēja mest līkumu, lai mūsu ceļi nekrustotos.

– Saka – suņi un saimnieki esot līdzīgi.

– Raksturs mums abiem spēcīgs. Rafī par suni nemaz nevar saukt, viņš mums ir partneris, cīņu biedrs, draugs. Mēs viņu mīlam tādu, kāds viņš ir – nūģīti, tiepšu ar monolītu raksturu, kas nekad nemainās.