Kad Vitai rokā kāds gardums un Rafī vēlīgs noskaņojums, viņš parāda kādu no saviem paraugdemonstrējumiem. “Ja Rafis nebūs labā omā, varat nelūgties – nekā nebūs,” nosaka saimniece.
Kad Vitai rokā kāds gardums un Rafī vēlīgs noskaņojums, viņš parāda kādu no saviem paraugdemonstrējumiem. “Ja Rafis nebūs labā omā, varat nelūgties – nekā nebūs,” nosaka saimniece.
Foto – Ilze Pētersone

– Tomēr esat pievērsusies radošākam darbam. 1


– Ja ir lemts, tad no tā neizbēgsi. Daudz kas no mana rakstītā – lugas, dzejoļi, stāsti – nav redzējis dienas gaismu, taču daļa ir publicēta mājas lapā viegli.lv, par kuru gādā mans vīrs. Ja ļoti uzvelkos vai darbā kaut kas gadās, ir spriedze un fonā vēl politiskā situācija, tad savas sajūtas izlieku rakstu darbā un nopublicēju to portālā ar pseidonīmu. Nevaru taču bērnu grāmatu rakstnieces vārdu “aptraipīt” ar cita formāta rakstiem. Riktīgo indi es lielākoties izšļācu viencēlienos. Esmu rakstījusi lugas par politiķiem, “Lattelecom” manas vadītās transporta daļas likvidāciju – paši to iestudējām un pat nofilmējām. Nevarētu rakstīt skaistos sieviešu romānus, tāpat kriminālstāsti man nepadodas, lai gan patīk tos lasīt.

Kad man prasa, ko es labāk lasu, saku, ka esmu visēdājs. Pat Vollesu nesmādēju – visu cieņu autoram, kurš, vienlaikus rakstot vairākus darbus, pieļāvis tik maz kļūdu. Kad ir ļoti auksta un skaista ziema, nezin kāpēc gribas vēlreiz izlasīt “Sūnu ciema zēnus”. “Grāfu Monte Kristo” gan vairāk nepārlasīšu – ļoti labi atceros, ka pirmo reizi man ļoti patika piedzīvojumi, otrajā reizē vairāk pievērsos dialogiem un atriebības shēmām, bet trešajā reizē sapratu, ka tik biezā grāmatā par galveno varoni izcelts viens vecs narkomāns, kurš nespēj piedot saviem pāridarītājiem.

Vienīgais, kas man traucē lasīt – un jo tālāk, jo šī problēma parādās arvien vairāk –, ir ļoti daudz gramatisko un faktu kļūdu. Un es tās redzu. Par to paldies manam pirmajam skolotājam, var teikt, darbaudzinātājam – CSDD vadītājam Andrim Lukstiņam, kurš manus tekstus, kad vēl strādāju informācijas daļā, meta atpakaļ, līdz viss bija pilnīgā kārtībā.

– Kad pati esat priekšnieces amatā, darāt tāpat kā Lukstiņš?

– Darbā mani par to noteikti nemīl – nevaru parakstīt nevienu nekvalitatīvi sagatavotu dokumentu. Saku: kad paliek 45 un gadi iet uz otro pusi – kļūstu par vienu kašķīgu veceni. Gribētu citēt manu bijušo motormācības skolotāju Šnepu, kurš saviem studentiem izdzina ārā vārdu dzinējs. “Dzinējs ir govij ar rīksti pie dibena! Mašīnai ir motors,” viņš teica.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.