Met kaunu pie malas, mācies visu mūžu. Kā LB iesaka tikt pie turības 5
“Latvijā darba ražīgums ir mazāks par izmaksāto algu. Vari izrakt 10 metrus grāvja dienā, bet, ja iemācies strādāt ar ekskavatoru, dienā vari izrakt arī 300 metrus. Darba ražīgumu vērtē nevis pēc pieliktajām fiziskajām pūlēm, bet gan pēc tā, cik sarežģītu darbu veicat un varat izdarīt. Latvijā nav slinki cilvēki – vienkārši nav iespēju strādāt sarežģītāku darbu,” diskusijā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā Jelgavā norādīja Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis Edvards Kušners. Šī bija jau otrā “Latvijas Avīzes” un Latvijas Bankas rīkotā diskusija Latvijas reģionos ar pilsētas iedzīvotājiem par to, kā celt labklājību. Viņaprāt, lielākā problēma, kāpēc Latvijai šobrīd neizdodas un bez pārmaiņām arī neizdosies panākt Eiropas vidējo atalgojuma līmeni, ir problēmas izglītībā un strukturālo reformu trūkums. “Jāražo gudrāk!”
Esošā izglītības sistēma nestrādā
Jelgavā vidējā alga ir 880 eiro, kas ir nedaudz zem vidējā līmeņa Latvijā. Taču ir arī veiksmes stāsti, piemēram, radiatoru ražotājs smagajai tehnikai “AKG”, kur vidējā alga ir 1500 eiro. LB aprēķinājusi, ka, lai Jelgavā vidējā alga būtu 1500 eiro, pilsētā nepieciešami 45 tādi uzņēmumi kā “AKG”. Kas traucē to izdarīt, kas traucē celt darba ražīgumu?
E. Kušners secināja, ka cēlonis ir prasmīga darbaspēka trūkums. “Valsts ļoti maz resursu piešķīrusi cilvēku iespējai paplašināt savas zināšanas. Eiropas Komisija savulaik piedāvāja ieguldīt naudu cilvēkos, dodot iespēju mācīties. Valsts teica – vajag ceļus, infrastruktūru. Vai tā bija tikai valsts kļūda? Nē, jo trūkst pieprasījuma pēc zināšanām no pašiem cilvēkiem. Ja nav vēlmes iemācīties ko jaunu, labāku darbu nedabūsit,” sacīja E. Kušners, noraidot novecojušo pieņēmumu, ka cilvēkiem jāmācās jaunībā. “Izglītība un prasmes ir atslēga, kā strādāt produktīvāk, nopelnīt vairāk. Nav jādomā, kā strādāt līdzīgu darbu tam, ko jau esi strādājis. Tev nevajag atkal likt šprotes, tev ir jādomā, kā pelnīt vairāk, darot ko labāku.”
Savukārt, kas vajadzīgs, lai ražotu ko ļoti vērtīgu? E. Kušners piesauca izcilu talantu trūkumu, kas virzītu sabiedrības attīstību. “Mums izcilo talantu ir gaužām maz. Tas nenozīmē, ka mēs kā tauta esam citādi. Problēma ir izglītības kvalitātē. Taču te rodas pretrunas, jo no visām ES valstīm izglītībai veltām vislielāko valsts budžeta daļu. Ja nauda automātiski nozīmē kvalitāti, tad mums būtu jābūt gudrākajiem, taču jau pirmā dīvainība – ar lielāko budžetu mēs maksājam zemākās algas skolotājiem. Kas nestrādā? Izrādās, ka mums ir ļoti daudz skolotāju uz vienu skolēnu. Esam izšķaidījuši resursu uz ļoti lielu sistēmu. Samazinot skolu skaitu, kā to izdarīja, piemēram, Smiltenes pašvaldība, skolotājiem ir iespēja samaksāt vairāk, kā arī skolēniem ir iespēja mācīties pie labākajiem skolotājiem. Mērķis nav atlaist cilvēkus. Mērķis ir labākajiem skolotājiem dot iespēju mācīt vairāk bērnu,” reformu nepieciešamību izglītībā uzsvēra LB pārstāvis. Viņš piesauca arī augstskolas, kuras pēc reitingiem esot bēdīgās vietās. Jo kā gan ne, ja Latvijā ir 62 augstskolas, kas ir vairāk nekā visā Lielbritānijā.
Radošumam nav robežu
Edvardam Kušneram piekrita arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kurš norādīja, ka attīstība slēpjas izglītībā. “Šobrīd mūsu izglītības sistēma producē darbaspēku ārzemēm. Jo viegli sākt strādāt tur, kur viss jau sakārtots pirms simt gadiem. Mūsu aicinājums ir radoši strādāt tepat. Turklāt mēs ļoti aktīvi esam sākuši investēt mūsu bērnudārzos, mūsu mazākajos iedzīvotājos, tāpēc ir jācīnās par to, lai šīs investīcijas pēc vairākiem gadiem neaizceļotu citur. Jautājums – kur tas radošums pazudis? Es zinu, ka esam radoši, taču izglītības sistēma to nevairo,” sacīja Jelgavas mērs.
Radošuma nozīmi minēja arī E. Kušners, kad no jelgavnieku vidus viņam uzdeva jautājumu par to, kā cīnīties ar automatizāciju, kas izstumj un izstums cilvēkus no darba vietām. “Jārunā par iespējām, nevis šķēršļiem, jo radošumam nav robežu. Jāatceras, ka roboti joprojām ir cilvēku radīti. Skaidrs, ka kvantitatīvi mēs jau sen ar robotiem nevaram konkurēt, bet mēs viņus radām. Jākoncentrējas uz tiem darbiem, kuros datori nevar būt mums konkurenti. Radošums nenozīmē, ka visiem tagad jākļūst par dzejniekiem, māksliniekiem. Viedtālruni izgudroja jau no zināmām tehnoloģijām, taču nevienam nebija ienācis prātā tās apvienot. Te atklājas vecās izglītības problēma – esam speciālisti tikai šaurās jomās, izpaužas pārāk liels akadēmisms,” norādīja LB padomes loceklis. Viņš arī ir viens no tiem, kas neuzskata, ka būtu jāatdarina citas valstis, bet drīzāk jāļauj pašiem iedzīvotājiem radīt to, ko viņi vēlas. Viņš pieminēja Somijas piemēru, kuri savulaik milzīgus līdzekļus ieguldīja biotehnoloģiju attīstībā. Taču beigās izrādījās, ka pasaules biotehnoloģiju giganti attīstībā iegulda krietni vairāk nekā visa Somijas valsts kopā. Viņaprāt, valstij nav jāmēģina uzminēt nākamo moderno nozari, kurā investēt, – šī iespēja jādod pašiem cilvēkiem.
Banku bendes un blokķēdes mainīs finanšu sektoru
Uz diskusiju bija ieradies arī LB Informācijas sistēmu pārvades vadītājs, valdes loceklis Harijs Ozols, kurš vairāk runāja par naudas lietām un naudas nākotni. Viņš atklāja, ka Latvijā jau izsenis bijusi viena no kvalitatīvākajām naudām pasaulē, kas nav mainījies, arī ienākot eiro. Izrādās, ka naudu attīra… to iznīcinot, tās vietā apritē laižot svaigu naudu. “Naudu atved uz centrālo banku, kur to apstrādā, atlasa nekvalitatīvās, netīrās, nolietotās banknotes un monētas un iznīcina,” sacīja H. Ozols, uzsverot, ka skaidra nauda apgrozībā šobrīd nemazinoties, bet pat pieaugot, nedaudz mazinot konservatīvāko iedzīvotāju bažas, ka skaidras naudas norēķini jau pavisam drīz varētu izzust. Taču viņš arī norādīja, ka strauji attīstās arī bezskaidrā nauda un abi naudas veidi viens otru papildina.
“Visu finanšu sektoru gaida lielas pārmaiņas, piemēram, ienāk mazie banku bendes “fintech” jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kredītkartes šobrīd var saņemt arī ne no bankas, starpbanku norēķinus var veikt ne caur bankām. Visu, ko esam pieraduši saņemt no bankām, būs iespējams izdarīt arī pie citiem, turklāt lētāk, ērtāk un modernāk. Šis ir sarežģīts laiks, bet tas dod lielas iespējas tiem, kas šīs iespējas piedāvās,” sacīja E. Kušners, pieminot arī šobrīd aktuālo blokķēdes tehnoloģiju, par kuras izmantošanu valsts institūcijās domājot jau šobrīd.
Nekurienes naudas avots, no kura aizliegts pasmelties
Interesants jautājums no jelgavniekiem izskanēja par to, kur mūsdienās rodas šī elektroniskā nauda, kuru arī nesenā “ABLV Bank” glābšanā LB pārskaitīja bankai kā aizdevumu. Viss esot atkarīgs no uzticības. “Nauda, kopš zaudējusi zelta standartu, kļuvusi par samērā nemateriālu lietu. Naudas vienīgais segums šobrīd ir uzticēšanās tai ekonomikai, ko nauda pārstāv. Mūs pārstāv eirozona. Mēs skaidru naudu dodam pretī pret bezskaidras naudas ķīlu. Ja skatāmies filozofiski, tad bezskaidrā nauda ir tikai ieraksts grāmatvedības datoros, taču to jebkurā laikā var samainīt pret skaidru naudu, kuras segums ir ticība citai naudai,” teica LB padomes loceklis.
Taču kur rodas emitētā nauda? “Katras centrālās bankas rīcībā ir kaut kas īpašs – emisijas konts – vieta, no kuras var ņemt bezgalīgi daudz naudas. Var teikt, ka šī nauda rodas no nekurienes, taču tieši tāpēc centrālās bankas ir neatkarīgas no centrālās varas. Ja tā nebūtu, tad būtu kā Zimbabvē, kad naudai faktiski nebija vērtības. Tāpēc centrālās bankas nedrīkst palīdzēt ar caurumiem valsts budžetā, nedrīkst aizdot naudu, jo tad ekonomikai zūd visa loģika un parādās vēlme vēl un vēl naudu piedrukāt klāt,” sacīja E. Kušners. Kā piemēru finanšu stabilitātei viņš piesauca minēto “ABLV” gadījumu, uzsverot, ka šajā mirklī valdītu lielas bailes un neziņa par finanšu stabilitāti, ja joprojām valūta būtu lats. “Bija pilnīgs miers, jo zinājām, ka tāda banka kā “ABLV” neko nevar izdarīt eirozonai.”
Diskusijas ierakstu varat noskatīties šeit:
