Radošs cilvēks pensijā: kas mainījies? 0
Latvijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas dati liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā bija 22 051 autoratlīdzības saņēmējs, kuram kopš 2018. gada 1. janvāra pensijas uzkrājumā tiek ieskaitīti 5% no autoratlīdzības apjoma. Pirms tam, ja vien radošās profesijas pārstāvis nebija darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, radošā darba gadi negarantēja ne darba stāžu, ne kaut cik pieņemamu nodrošinājumu vecumdienās.
Kaut neliels, bet uzkrājums pensijai
“Līdz 2018. gadam bija tā, ka tie, kas saņēma autoratlīdzības un bija reģistrēti kā darba ņēmēji vai saimnieciskā darba veicēji, varēja izvēlēties – vai no autoratlīdzības maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas vai ne. Pieļauju, ka bija pietiekami daudz radošo personu, kuras tās nemaksāja. Tādēļ tika pieņemts lēmums, ka no visām autoratlīdzībām jāmaksā vismaz 5% pensiju apdrošināšanai. Ieguvēji ir visi – gan jaunieši, gan pirmspensijas vecuma cilvēki, jo viņiem uzkrājas pensijas kapitāls un darba stāžs,” stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Līdz šim likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” bija noteikts, ka tad, ja radoša persona nav darba tiesiskajās attiecībās, jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un reizi ceturksnī jāmaksā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ja pašnodarbinātā ienākumi kādu mēnesi bija mazāki par minimālo algu (430 eiro), par šo mēnesi nebija jāmaksā, savukārt, ja ienākumi bija lielāki, pašnodarbinātais varēja brīvi izvēlēties – maksāt nodokli no 430 eiro vai lielākas summas.
No šā gada 1. janvāra arī tie pašnodarbinātie, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz minimālo algu, 5% novirza savai vecuma pensijai. No autoratlīdzības šos procentus pensiju apdrošināšanai maksā autoratlīdzību izmaksātājs, summu ieskaitot speciālā kontā Valsts kasē. Ja autoratlīdzība pienākas pensionāram, 5% pensiju apdrošināšanai no autoratlīdzības nav jāmaksā.
Tiem, kas ir gan darba ņēmēji, gan autoratlīdzību guvēji, līdz 2018. gadam pensijas kapitālā uzkrājās tikai iemaksas no darba algas, ja vien viņi paralēli nebija reģistrējušies arī kā pašnodarbinātie, lai sociālās apdrošināšanas nodokli maksātu arī no honorāriem. “Jo lielāka summa, no kuras maksā nodokļus, jo lielāks pensijas kapitāls. Taču pieļauju, ka daudzi, it īpaši gados jauni cilvēki, izvēlējās labāk saņemt lielākus honorārus nekā maksāt šo nodokli,” atzīst eksperte.
To apliecina arī Kultūras ministrijas ziņojums, gatavojot izmaiņas radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā. Lai gan radošo darbu uz autoratlīdzības līguma pamata veic vismaz 56% radošo personu, kā pašnodarbinātie reģistrējušies tikai 18%.
Radošajām personām raksturīga arī nodarbinātība projektos, gadījuma nodarbinātība, neregulāri un neprognozējami ienākumi, neatalgots izpētes un sagatavošanas darbs. Ministrijas veiktais pētījums liecina, ka viszemākie ienākumi ir literatūras nozarē (līdz 425 eiro mēnesī saņem 27%) un vizuālās mākslas nozarē (līdz 425 eiro mēnesī saņem 35%), salīdzinoši augstākie – mūzikā (līdz 425 eiro mēnesī saņem tikai 13% respondentu, bet vairāk par 996 eiro – 36%).
Pētījums uzrāda, ka daudzi strādā uz darba līguma (59%) un autoratlīdzības līguma (53%) pamata, raksturīga darba attiecību neregularitāte, vairāki darba attiecību modeļi vienlaikus, izplatītas “ārštata” darba attiecības. Vienlaikus pētījums uzrāda salīdzinoši godprātīgi veiktus nodokļu maksājumus – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas veikuši 59%, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksājuši 84%, mikrouzņēmuma nodokli 15%, PVN – 29%.
Kā pierādīt darba stāžu
Ja daļa literāta, mākslinieka vai mūziķa radošā mūža aizvadīta padomju laikos, bet darba grāmatiņā par to ierakstu nav vai arī tie ir epizodiski, pastāv bažas, ka, dodoties pensijā, darba stāžā tie netiks ieskaitīti. Kā tas ir patiesībā?
“Lai apliecinātu savu darba stāžu, radošai personai, pirmkārt, jābūt rakstnieku, mākslinieku vai komponistu profesionālās organizācijas biedram. Otrkārt, precīzi jāzina, kad publicēts, izstādīts vai atskaņots viņa pirmais darbs un kad viņš uzņemts par biedru radošajā organizācijā. Šādu informāciju autori var iegūt savā profesionālajā biedrībā. Ja zināmi šie datumi, darba stāžs tiks skaitīts no šīs pirmās dienas līdz 1990. gada 31. decembrim,” uzsver VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Ludmila Osipova.
Radošo darbinieku asociācijām ir pienākums reģistrēt un uzturēt elektronisku datu bāzi par saviem biedriem, pēc kuras arī tiek noteikts radošo personu loks.
Tas nekas, ja, piemēram, prozaiķis kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru jau krietni pusmūžā. Darba stāžu vienalga rēķinās no pirmās publikācijas agrā jaunībā. Ja pirms tam viņš studējis augstākajā mācību iestādē, pēc vidusskolas beigšanas mācījies kādā citā izglītības iestādē vai strādājis, darba stāžam tiks pieskaitīts arī šis periods. Tādēļ, gatavojoties vecuma pensijai, aģentūrā vajag iesniegt visus dokumentus, kas apliecina darba dzīvi šajā laikā – darba grāmatiņu, darba devēju un radošo savienību izziņas.
Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” kopš 1991. gada 1. janvāra darba stāžs šādā veidā vairs netiek aprēķināts. Tiek ņemts vērā tikai tas periods, par kuru veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Radošām personām, kuras nav darba tiesiskajās attiecībās, bija jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem un jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
“Ja cilvēks reģistrējies kā pašnodarbinātais un tās maksājis, šis laiks tiks ieskaitīts darba stāžā un no 1996. gada 1. janvāra veiktas iemaksas tiks ņemtas vērā, aprēķinot vecuma pensiju. Ja tas visu šo laiku nav darīts, ar atpakaļejošu datumu brīvprātīgi tās veikt nevar,” norāda Anita Jakseboga.
Savukārt Ludmila Osipova paskaidro, ka vecuma pensijas apmēru lielā mērā ietekmē četri gadi – no 1996. līdz 1999. gadam, kuru laikā saņemtās algas apmērs ir būtisks pensijas aprēķinam. Šī alga tiek ņemta vērā, aprēķinot pensijas daļu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gadam ieskaitot. Jo lielāka alga bijusi šajā periodā, jo lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas, jo lielāka būs vecuma pensija. Jāteic, ka ir arī viens atvieglojums. Ja personas mēneša vidējā alga šajā laikā ir mazāka par vidējo algu valstī periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam, bet personas apdrošināšanas stāžs ir vismaz trīsdesmit gadi, no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada 1. janvāra, aprēķinot pensijas daļu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gadam, piemēro vidējo algu valstī iepriekš norādītajā periodā.
Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām, apdrošināšanas periodiem, uzkrāto pensijas kapitālu un prognozējamo vecuma pensiju atrodama aģentūras interneta mājas lapā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv”.
