Radošās savienības sliecas atbalstīt ieceri par sociālo iemaksu veselības aprūpei 0
Radošās savienības sliecas atbalstīt Veselības ministrijas (VM) ieceri par vienotas sociālās iemaksas likmes piemērošanu arī autoratlīdzību saņēmējiem, tomēr līdz galam neizprot tās radītās izmaiņas, liecina LETA apkopotā informācija.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kinematogrāfistu Savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Romanova, vispirms vajadzētu saprast, kā tieši citādāk tiks veidota veselības aprūpe un aizsardzība, un kādas “represijas” sagaida nemaksātājus.
Ja nemaksājot šo vienu procentpunktu, “nāk klāt represijas” un autoratlīdzību saņēmējiem par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā “par pilnu plati”, tad neapšaubāmi šo vienu procentpunktu ir jāmaksā, viņa sacīja. “Bet teikt, ka labprātīgi gribam to maksāt, es nevaru,” atzina Romanova, vienlaikus uzsverot, ka maksāšanas gadījumā VM ir jāgarantē veselības aprūpe.
Vienlaikus viņa norādīja, ka honorāri radošo industriju pārstāvjiem jau tā esot ļoti nevienmērīgi, jo reizēm darbs ir un reizēm tā nav.
Arī Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze aģentūrai LETA norādīja, ka,
viņaprāt, Latvijā radošo savienību pārstāvji nesaņem pietiekami lielu autoratlīdzību.
Viņš klāstīja, ka zina biedrus, kas iztiek ar 100 līdz 200 eiro mēnesī un cilvēkus, kas no dzimšanas ir invalīdi. Viņi realizē sevi mākslā un literatūrā, un valsts “no tiem santīmiem sāk ķeksēt nost”, izteicās Jundze. Viņaprāt, būtu jānovērtē, ka cilvēks pats mēģina sevi uzturēt.
Tomēr viņš uzsvēra, ka kā “pilsonis un savienības vadītājs” viņš vēlas, lai biedri “nemirtu badā” un būtu veseli, tāpēc atbalsta to, ka viens procentpunkts no autoratlīdzības tiktu novirzīts veselības jomai. Vienlaikus tiks sagaidīts, ka šo iemaksu varēs atgūt pakalpojuma veidā.
“Stulbi, bezjēdzīgi un nožēlojami izskatās no malas, ka desmitiem gadu nevar sakārtot šo jomu, bet ja ministre saka, ka sakārtos, tad viens procentpunkts no autoratlīdzībām ir pieņemams, ja par to pretī tiek saņemts atbilstošs pakalpojums,” skaidroja Jundze.
Arī Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins aģentūrai LETA atklāja, ka
savienība nav izpratusi izmaiņu jēgu.
“Reālais mākslinieku ienākums ir ļoti zems, par ko liecina lielā pieteikšanās uz radošo personu pabalstiem un lielu skaitu no tiem veido vizuālo mākslu mākslinieki,” pauda savienības prezidents.
Jau vēstīts, ka šobrīd darba ņēmēji, kuri maksā sociālās iemaksas, sniedz lielāku artavu veselības aprūpes nodrošināšanā, jo 1% no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai.
Vienlaikus ir virkne darba ņēmēju, par kuriem saistībā ar nodarbinātības formu tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kuriem netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei – autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, mikrouzņemuma darbinieki, sezonas laukstrādnieki, pašnodarbinātie, uzsver VM.
Tagad VM ir izstrādājusi normatīvo aktu grozījumu projektu, lai viena procentpunkta sociālā iemaksu likmi veselības aprūpei tiktu attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Ja izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, plānots, ka nākamgad finansējums veselības aprūpei palielinātos par aptuveni 17,5 miljoniem eiro.
Tāpat vēstīts, ka, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu.
Vienlaikus tika dots uzdevums sniegt priekšlikumu ilgtspējīgai sistēmai, ko ieviest vienlaikus ar izmaiņām nodokļu politikā no 2021.gada.
