Radošais “Velosipēda portrets ar boa” 0
LMC Ofisa galerijā no 8. augusta skatāma mākslinieces Magones Šarkovskas izstāde darbnīca “Velosipēda portrets ar boa”.
Izstādei darbnīcai būs divas daļas: atklāšanas daļa un process, telpai apaugot ar lietām un topot jauniem darbiem uz vietas. Uz atklāšanas laiku būs skatāmas divas gleznas: no sērijas asinsrite “Asinsrite 3” un “Fragile”. Izstādes kuratore Šelda Puķīte atklāj, ka “Fragile ir ar atsauci uz kastēm, kas tiks nestas, un Asinsrite kā kontrolēta ekspresija. Tāpat izstādē būs izlikts darba galds, ienesti dažādi darba instrumenti, tīrs audekls, šujmašīna. Māksliniece ir kaislīga šuvēja, nemitīgi darinot sev tērpus, un, protams, velosipēds ar boa. Principā telpa tiks pārvērsta par māksliniecisku darbnīcu, īpaši padomājot par scenogrāfiju, kas nedēļu no nedēļas nedaudz transformēsies. Māksliniece ir izvēlējusies šo atvērto formātu, gan lai ļautos jauniem eksperimentiem, gan lai pielaistu skatītāju nedaudz tuvāk savai pasaulei, kas kā kārtaina kūka ļauj nojaust par pildījumu. Izstāde būs kā luga ar prologu, vairākiem cēliem un epilogu”.
Izstāde tiks atklāta kā sagatavota skatuve, kur priekškars pacelsies un mūsu priekšā pavērsies mākslinieces darbnīca. “Kamēr gandrīz visu projekta laiku Magone turpinās izstādes apaudzēšanu, es, iejūtoties kurjera un reizē laboranta lomā, nesīšu, viņasprāt, nepieciešamos materiālus un fiksēšu iegūtos rezultātus. Atnestās lietas ne tikai funkcionē kā pamatmateriāls mākslinieces darbam, bet arī komentēs un interpretēs mākslinieka personīgās un radošās darbības dažādās šķautnes, kļūstot par saistītu kodu sistēmu vai krustvārdu mīklu,” saka Š. Puķīte.
Augusta beigās vēl viens liels mākslinieces M. Šarkovskas daiļrades cienītājs, kritiķis Vilnis Vējš, pārskatot savu reiz žurnālā “Studija” rakstīto tekstu par jauno glezniecības ievirzi Latvijā un vadot lekciju, gan sev, gan citiem uzdos jautājumu par to, vai jaunā glezniecība vēl joprojām ir “vienkārša”.
Gan glezniecība, gan scenogrāfija ir cieši saistītas ar M. Šarkovsku un vienmēr līdzās pastāvošas, jo māksliniece četrus gadus ir studējusi scenogrāfiju. “Manuprāt, šī nebūs ne glezniecības izstāde, ne scenogrāfisks veidojums, tā būs izstāde, kur Magone caur lietām un darbībām izstādīs sevi,” nosaka Š. Puķīte. “Var teikt, ka izstāde darbnīca veidos zināmu radošās darbības rezumējumu, bet ne tradicionālā formā – māksliniekam izstādot savu līdz šim paveikto, bet drīzāk ar norādēm, mājieniem. Tas, vai pēc tam sekos kāds jauns pavērsiens mākslinieces radošajā izteiksmē, man un, iespējams, arī pašai māksliniecei vēl nav zināms.”
