Radīti sintētiski cilvēka embriji – tie varētu palīdzēt ģenētisko traucējumu izpētē, bet rada nopietnas ētiskas un juridiskas problēmas 71
Zinātnieki ir radījuši sintētiskus cilvēka embrijus, izmantojot cilmes šūnas, tādējādi radot revolucionāru progresu, kas novērš nepieciešamību pēc olšūnām vai spermas, vēsta “The Guardian“.
Zinātnieki skaidro, ka šie embriji līdzinās tiem, kas ir cilvēka attīstības agrīnajā stadijā, un varētu sniegt būtisku lomu ģenētisko traucējumu ietekmei un atkārtotu abortu bioloģiskajiem cēloņu izpētei.
Tomēr darbs rada arī nopietnas ētiskas un juridiskas problēmas, jo laboratorijās audzētās vienības neatbilst pašreizējiem tiesību aktiem Apvienotajā Karalistē un lielākajā daļā citu valstu.
Struktūrām nav pukstošas sirds vai smadzeņu, bet tās ietver šūnas, kas parasti veido placentu, dzeltenuma maisiņu un pašu embriju.
Profesore Magdalēna Žernicka-Gēca (Magdalena Żernicka-Goetz) no Kembridžas Universitātes un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta aprakstīja darbu trešdien plenārsēdes uzrunā Starptautiskās cilmes šūnu pētniecības biedrības ikgadējā sanāksmē Bostonā.
“Mēs varam izveidot cilvēka embrijam līdzīgus modeļus, pārprogrammējot [embrionālās cilmes] šūnas,” viņa uzsvēra.
Tuvākajā laikā nav izredžu, ka sintētiskos embrijus varētu izmantot klīniski. Būtu nelikumīgi tos implantēt pacienta dzemdē, un vēl nav skaidrs, vai šīm struktūrām ir potenciāls turpināt nobriest pēc agrīnākajiem attīstības posmiem.
Cilmes šūnu bioloģijas un attīstības ģenētikas vadītājs Frensisa Krika institūtā Londonā Robins Lovels-Bedžs (Robin Lovell-Badge) sacīja: “Ideja ir tāda, ka, modelējot normālu cilvēka embrija attīstību, izmantojot cilmes šūnas, var iegūt ļoti daudz informācijas par to, kā mēs sākam attīstību un kas var noiet greizi.”
Iepriekš Magdalēnas Žernickas-Gēcas komanda un konkurējošā grupa “Weizmann” institūtā Izraēlā parādīja, ka peļu cilmes šūnas var apvienoties embrijiem līdzīgās struktūrās ar zarnu traktu, smadzeņu pirmsākumiem un pukstošu sirdi. Kopš tā laika ir notikušas sacensības, lai šo darbu pārvērstu cilvēku modeļos, un vairākas komandas ir spējušas atkārtot pašus agrīnākos attīstības posmus.
Pilna informācija par jaunāko darbu no laboratorijas vēl ir jāpublicē žurnālā. Bet, uzstājoties konferencē, M.Žernicka-Gēca aprakstīja embriju kultivēšanu līdz stadijai, kas ir tikai 14 dienu attīstības ekvivalents dabiskam embrijam.
Modeļa struktūras, kas katra tika audzēta no vienas embrija cilmes šūnas, sasniedza attīstības pavērsiena sākumu, kas pazīstams kā gastrulācija, kad embrijs pārveidojas no nepārtrauktas šūnu loksnes, veidojot atšķirīgas šūnu līnijas un izveidojot ķermeņa pamatasis.
“Mūsu cilvēka modelis ir pirmais trīs līniju cilvēka embrija modelis, kas nosaka amnija un dzimumšūnas, olšūnas un spermas prekursoru šūnas,” pirms sarunas intervijā laikrakstam “Guardian” sacīja M. Žernicka-Gēca.
Izstrāde parāda, cik strauji zinātne šajā jomā ir apsteigusi likumu, un zinātnieki Apvienotajā Karalistē un citur jau gatavojas izstrādāt brīvprātīgas vadlīnijas, lai pārvaldītu darbu ar sintētiskiem embrijiem.
Ir arī nozīmīgs un neatbildēts jautājums, vai šīm struktūrām teorētiski ir potenciāls izaugt par dzīvu radību.
Tika ziņots, ka sintētiskie embriji, kas audzēti no peles šūnām, šķiet gandrīz identiski dabiskajiem embrijiem. Bet, kad tās tika implantētas peļu mātīšu dzemdē, tās neattīstījās par dzīviem dzīvniekiem. Aprīlī pētnieki Ķīnā izveidoja sintētiskos embrijus no pērtiķu šūnām un implantēja tos pieaugušu pērtiķu dzemdē, dažiem no tiem bija sākotnējās grūtniecības pazīmes, bet neviens no tiem neattīstījās.
Zinātnieki saka, ka nav skaidrs, vai šķērslis progresīvākai attīstībai ir tikai tehnisks vai arī tam ir fundamentāls bioloģisks iemesls.
