“Radīt spēju ieskatīties ēkā, kas vēl nav uzcelta!” Kā Gunita savieno digitālo pasauli un arhitektūru 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arhitekte un digitālās transformācijas pasniedzēja Gunita Kuļikovska ar savu uzņēmumu “Vividly” izdarījusi tieši to, ko māca studentiem – proti, transformējusi to.
Digitalizācijas aspekts šajā procesā gan izpalika, jo “Vividly” jau no paša sākuma bija pilnībā digitāls – tas dzima kā virtuālās realitātes pakalpojumu piedāvājums arhitektūras vajadzībām. “Pēc arhitektūras studiju pabeigšanas sāku domāt par savu turpmāko attīstības trajektoriju.
Jaunie arhitekti pēc studiju pabeigšanas uz pieciem līdz desmit gadiem parasti kļūst par “CAD (populāra trīsdimensiju modelēšanas un dizaina lietotājprogramma. – Aut. piez.) mērkaķiem” – velk līnijas, taisa modeļus, bet praktiski nesaskaras ar reālo arhitektūru un problēmu risināšanu. Manas iekšējās nepacietības dēļ šāds ceļš man nebija pieņemams,” savā tiešajā valodā, kas piebārstīta ar angliskiem speciālajiem terminiem un principiāli ignorē vārda “jūs” lietošanu, aizstājot to ar “tu”, stāsta uzņēmuma “Vividly Urban Solutions” dibinātāja un līdzīpašniece Gunita Kuļikovska.
“Sāku meklēt, ko ar manām zināšanām var darīt ārpus arhitekta profesijas robežām. Noderēja ģimenes saites – mans brālēns Guntis Kuļikovskis agrāk bija aizrāvies ar robotiku, un viņš bija mana ieejas biļete tehnoloģiju pasaulē. Tā es apmēram 2013. gada beigās iepazinos ar virtuālo realitāti (VR) – kādam Rīgas Tehniskās universitātes doktorantam bija virtuālās realitātes brilles, kas tolaik bija ļoti liels retums. To uzlikšana uz acīm radīja klikšķi smadzenēs. Arhitektūras valoda un rīki ir zīmējumi, rasējumi, 3D modeļi, bet šī valoda regulāri nonāk konfliktā ar klientiem – viņi to nesaprot. Virtuālā realitāte izrādījās par saziņas veidu, kas ļauj arhitektiem runāt ar klientiem bez barjerām.”
Pirmais – “Lielais dzintars”
Klikšķi smadzenēs pārvērst par reāli izmantojamu produktu un pakalpojumu gan izrādījās nebūt ne tik vienkārši. G. Kuļikovska atzīst, ka tolaik vārds “tehnoloģijas” viņai bijis gandrīz neko neizsakošs. “Būtībā šis process bija eksperiments eksperimenta galā, jo viss, kas saistīts ar virtuālo realitāti, tolaik bija pelēkā zona. Situāciju apgrūtināja arī klientu gaidu neesamība – jo viņi ar to nekad nebija saskārušies. Kad sākām runāt par virtuālās realitātes izmantošanu arhitektūrā, neviens vispār nesaprata, par ko ir runa.”
Tomēr pirmais reālais uzņēmuma klients radās tieši Latvijā – tā bija Liepājas pašvaldība ar koncertzāli “Lielais dzintars”. “Vividly” ienāca šajā procesā jau pēc tam, kad ēka bija uzbūvēta. “Izveidojām virtuālo tūri pa ēku, kas ļāva to pilnībā izstaigāt, pārbaudot tās lietošanas pieredzi no apmeklētāju un darbinieku skatpunkta. Būtībā šis projekts bija pierādījums tam, ka, ja virtuālo realitāti sauktu palīgā jau projektēšanas procesā, no dažām kļūdām būtu izdevies izvairīties,” saka Gunita. “Bez tam tika modelēti arī sēdvietu skatpunkti.
Vēl svarīgi virtuālās realitātes modeļa veidošanas iemesli bija arī šāda modeļa piedāvāšana māksliniekiem un producentiem – tas atvieglo šovu plānošanu, jo skatuves izvietojuma izpratnei nav jādodas uz koncertzāli, to var apskatīt datora ekrānā. Visbeidzot – tam bija arī mārketinga nozīme, tas ļāva popularizēt “Lielo dzintaru”. Tātad no klienta viedokļa ēkas virtuālās realitātes modeļa esamība ļauj risināt gan tehniskos jautājumus, gan arī mārketinga un publicitātes vajadzības.”
No tehniskā viedokļa virtuālās realitātes radīšanai būves projekta ārējā, proti, tā, kuru redz apmeklētājs, slāņa informācija tiek ievadīta spēļu dzinējā “Unity”, no kura tā savukārt tiek eksportēta vai nu uz virtuālās realitātes brillēm, vai internetu. Šis projekts uzņēmumam ļāva iegūt gan starta kapitālu, gan arī vēlāk pieteikties un iekļūt prestižajā Somijas jaunuzņēmumu akseleratorā “Startup Sauna”.
Izjaukt un salikt
Tālākās attīstības iespējas tika meklētas ārvalstīs, kur izpratne par VR bija lielāka un bija arī klienti, kas saprata, ko ar to var darīt. “2017. gada beigās iekļuvām prestižā Somijas jaunuzņēmumu akseleratorā “Startup Sauna”. Akselerators bija īsta gaļas mašīna – mums uzdeva milzīgu daudzumu jautājumu, izaicinot mūsu priekšstatus un izveidotos risinājumus dažādām problēmām. Dažu mēnešu laikā mūsu ideju nācās izjaukt pa sastāvdaļām un salikt kopā citādi.” Kuļikovska teic, ka šis process kalpojis par atspērienu starptautiskajā arēnā, jo uzņēmumu pamanījuši gan mentori, gan uzņēmumi, ar kuriem tikušies.
Vienlaikus tas licis apzināties arī savdabīgo jaunuzņēmuma pozīciju – no vienas puses, G. Kuļikovska saka, ir ideja par kaut ko, kas tiek attīstīts, bet, no otras puses, investoriem un interesentiem tā tiek pārdota kā jau gatavs produkts. Starp šiem abiem poliem – ideju un gatavo produktu – ir milzīga pelēkā zona, kura nav aizpildīta un kurā var slēpties negaidīti izaicinājumi un problēmas.
Citas darbības jomas un klienti
Taču 2018.–2019. gadā “Vividly” nonāk pirmajā krīzē. “Sapratu, ka kaut kas jāmaina. Vai nu jādodas uz Silīcija ieleju ASV, kur vienuviet atrodas daudzi šīs tehnoloģijas attīstītāji, – Eiropā šādu iespēju nav, pat vēl šobrīd nav redzami nozīmīgi virtuālās realitātes produktu izstrādātāji – vai arī jāmaina biznesa modelis. Rezultātā izvēlējāmies pēdējo – mainījām biznesa modeli, daudz vairāk ieguldot pakalpojuma piedāvājumā, skaidrošanā, kas ir virtuālā realitāte un kā to lieto. “Problēma tā, ka biznesa teorija teic, ka klientu piesaistes procesā klientam jaunajai informācijai nevajadzētu būt vairāk par 10–15% no kopējās.
Taču, piedāvājot virtuālo realitāti, tā visa ir klientam jauna informācija. Šādos apstākļos klientam grūti pieņemt informētu lēmumu un aprēķināt savus ieguvumus,” skaidro Gunita. “Jaunajā biznesa modelī mēs nevis pārdodam klientam mūsu lietotni vai risinājumu, bet gan palīdzam viņam saprast, kā viņš var risināt to vai citu problēmu ar virtuālās realitātes palīdzību. Nu, piemēram, kā virtuālā realitāte var palīdzēt pilsētplānošanā – iedzīvotāju iesaistē šajā procesā, jaunu projektu apspriešanā. Un attiecīgi ko tad tieši vajag uztaisīt, lai panāktu šo rezultātu. Un tikai tad process nonāk līdz konkrēta risinājuma piedāvāšanai. Piemēram, šādi virtuālā realitāte tika izmantota pilsētplānošanas procesā Somijas pilsētā Javlē, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un pie mums Cēsīs.
Visa tā rezultātā uzņēmumu klientu loks paplašinājās no arhitektūras birojiem un projektu pasūtītājiem uz kultūras un izglītības iestādēm. “Pēdējos gados daudz esam strādājuši ar Latvijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeju, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Tāpat arī esam strādājuši ar mākslas dueta “Skuja Braden” izstādi “Samsāre”, kas šogad ar panākumiem piedalījās Venēcijas mākslas biennālē. Viņu izstādes būtība ir porcelāna skulptūras un objekti.
Muzejā tie ir, bet pandēmijas laikā nevienam nebija pieejami. Izmantojot 3D tehnoloģijas, izveidojām pirmo virtuālo izstādi iniciatīvā “Museum from home” (muzejs no mājām). Tāpat šobrīd Rīgas Mākslas telpā ir vēl viena izstāde, kurā tehnoloģiski piedalāmies. Tur objektā “Rīgas audums” mēs izmantojam “Kinect” tehnoloģiju, kas nolasa apmeklētāja ķermeņa valodu un ļauj interaktīvi sadarboties ar šo objektu, mainīt tā saturu.
Mums ir arī izglītības partneri Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Latvijā – ar tiem strādājam speciālās izglītības virzienā. Proti, virtuālā realitāte tiek izmantota komunikācijas prasmju apmācībā. Un faktiski uzņēmums, kas savulaik piedāvāja arhitektūras palīgrīkus, šobrīd pilnībā transformējies par virtuālās realitātes uzņēmumu, kura galvenie klienti ir tieši kultūras un izglītības joma.
Mācības darbā
G. Kuļikovska uzskata, ka “Vividly” nākotne saistīta ar metaversa attīstību. Metaverss ir virtuāls visums, kurā lietotāji var sadarboties – strādāt, iepirkties, sarunāties utt. Taču otra attīstības dimensija ir mācīšanās. “Uzņēmums, protams, ir peļņas gūšanas platforma, taču lielā mērā tā ir arī izglītības platforma, kurā tu pati un tavi kolēģi caur procesu mācās. Mūsu komandas dalībniekiem ir atļauts spēlēties, eksperimentēt un arī kļūdīties, taču tad gan nepieciešams savas kļūdas atzīt.
Divi kovida gadi nenoliedzami ir piešķīruši uzņēmumam papildu attīstības ātrumu. Tomēr G. Kuļikovska ir diezgan kritiska par nedabisko attīstības ātrumu, kāds tiek bieži vien uzspiests jaunuzņēmumiem. Alternatīvu viņa saskata kvalitatīvā un jēgpilnā attīstībā, kuru plāno īstenot arī “Vividly”.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
2013. gadā Gundega Kuļikovska pirmo reizi iepazīstas ar virtuālās realitātes brillēm. 2016. gadā tiek nodibināts uzņēmums, kas piedāvā virtuālās realitātes pakalpojumus arhitektūrā. Pirmais klients – koncertzāle “Lielais dzintars”.
Dīgsts
2017. gadā uzņēmums iekļūst Somijas akseleratorā “Startup Sauna”, gūst biznesa attīstības pieredzi, starptautisko atpazīstamību un izveido kontaktu loku.
Augļi
Sākot ar 2018. gadu, tiek pārskatīta biznesa stratēģija. Lielāko daļu virtuālās realitātes klientu loka veido nevis arhitektūras uzņēmumi, bet izglītības un kultūras iestādes.
