Sabiedriskajiem medijiem vajag vairāk naudas. Saruna ar Rihardu Kolu 12
Nesen Kultūras ministrija (KM) izsludināja konkursu uz topošās Mediju politikas nodaļas trim vakantajām darba vietām. Lai uzzinātu vairāk par topošo nodaļu un tās plāniem pašmāju mediju stiprināšanai, arī drukātās preses iespējamajam atbalstam, uz interviju “LA” redakcijā ielūdzām KM parlamentāro sekretāru, Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.
V. Krustiņš: – Filosofs Artis Svece izteicies, ka Krievu kopienai Latvijā agri vai vēlu būs jārisina tās identitātes jautājums – vai viņi vēlas būt Latvijas un Eiropas krievi vai impērijas arjergards. Esam intervējuši pazīstamo publicisti Marinu Kosteņecku. Kā ministrija strādā ar cittautiešu integrāciju? Tā ir īpaša departamenta pārziņā.
– Integrācija ir ne tikai mediju vidē, bet mūsu uzdevums ir veicināt visas sabiedrībā esošās informatīvās vides integrāciju, kas būtu balstīta uz nacionāliem pamatiem. Par Latvijas krievvalodīgajiem jārūpējas, jādomā, kā kontekstā ar mūsdienu starptautisko tiesību praksi, neierobežojot vārda un izpausmes brīvību, tomēr veicināt, lai Latvijas cilvēki nedzīvotu Krievijas, bet gan Latvijas informācijas telpā. Tādēļ nepieciešams palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem.
– Mēs runājam par izšķiršanos, vai krievi izvēlas par labu Krievijai vai palikt uzticīgi Latvijai. Jautājums ir par to, vai valsts spēj radīt pozitīvu tēlu krievvalodīgo acīs? Un kā?
– Jāveido pievilcīgs informatīvais saturs, kas būtu aktuāls krievvalodīgajiem, bet būtu vērsts uz nacionālo interešu pozīciju. Ir cilvēki, kas dzīvo no tendenciozas informācijas, ko izplata Krievijas informatīvā telpa. Pašmāju saturu krievvalodīgajiem pašlaik piedāvā “Latvijas Radio 4” kanāls, veidojot raidījumus ar rietumniecisku skatījumu. Tālāk katra indivīda izvēle būs izšķirties, ko klausīties. Bet ir ļoti svarīgi, lai tāds saturs jau būtu.
– Jūs runājat par pievilcīgu saturu. Taču pieredzējusī žurnāliste un publiciste M. Kosteņecka uzsvēra, ka krievus galvenokārt dabiski interesē tas, kas notiek Krievijā, ne jau ES notikumi ir viņu pieprasītākie.
– Kā risinājumu es redzu vietējo mediju atbalstīšanu, kas veido savu saturu un nenodarbojas ar retranslāciju. Rīgā no astoņām krievu valodā raidošām radiostacijām sešas nodrošina retranslāciju.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
