Radīt dejas tēlu. Grupas “Dzirnas” vadītāja Agra Daņiļeviča pieturzīmes 0
“Dejot – tā ir laime, to darām tad, kad jūtamies labi, priecājamies,” teic deju grupas “Dzirnas” izveidotājs un vadītājs AGRIS DAŅIĻEVIČS. Šogad “Dzirnām” – 30! Jauks pilnbrieds, lai savu prieku dāvātu arī jubilejas koncertā 12. februārī plkst. 19 “Arēnā Rīga”. Tas būs gan kā retrospektīvs atskats uz iepriekšējos gados paveikto, gan arī kā atspēriena platforma deju skolas “Dzirnas” jauno telpu atvēršanai Rīgā.
Dejai līdzīgi kā citām mākslas mūzām galvenā tēma ir mīlestība – vīrieša un sievietes attiecību skaistums, vecāku mīlestība pret bērniem, jūtas pret dzimteni… Kad jautāju, kā horeogrāfs raksturotu savu daiļrades stilu, saņemu atbildi – bezstils!
“Manā deju rokrakstā tik svarīga nav forma, cik – saturs. Galvenais, lai deja, kustība runātu, raisītu emocijas. Radīt dejas tēlu! Idejas gūstu ikdienā, piemēram, ieraugu kādu cilvēka neparastu gaitu, ko gribas izmantot horeogrāfijā, piefiksēju atmiņā. Valdzina kustību formas, raksts. Tāpēc manās dejās vienlaikus var būt gan hiphopa, gan baleta elementi. Jubilejas koncerta nosaukums “1 un KOPĀ – Dzirnām 30” man ienāca prātā gan no viena deju pamatsoļa, gan arī pēc būtības – dejotājs ir viens, kopjot savu prasmi individuāli smagā darbā, bet pēc tam kopā ar trupu, mūziķiem, partneri veido deju, dejas uzvedumu. Dejotāju solokoncerti ir ārkārtīgi liels retums! – smaidot teic Agris Daņiļevičs.
“Dzirnas” deju azartu rādījušas dažnedažādās vietās, ne tikai treniņzālē un uz skatuves, bet arī ūdenī, džungļos un tuksnesī… Pērn rudenī kolektīvs ieguvis savas jaunās mājas Rīgā, Lāčplēša ielā 106/108.
– Pret dejotājiem vajadzētu būt prasīgākam, taču ar gadiem esmu kļuvis pieļāvīgāks, mazāk veicu repetitora darbu, vairāk nodarbojos ar deju sacerēšanu, veidoju dejas kompozīciju, emocionālo tēlu. Taču man palīdz lieliska komanda. Ceru, ka pēc 12 gadiem (“Dzirnu” deju nama īres līgums) deju mājai būs krietns mana darba turpinātājs. Un viņš būs tikpat dulls, traks čalis kā es, kurš gadiem strādājis bez brīvdienām… Smaidiet, un labi būs! Es gan dejotājiem nekad nespiežu smaidīt. Man netīk tas samākslotais amerikāniskais smaids. Tādā gadījumā nekad nevar gaidīt, ka tas būs patiesi un no sirds. Es bieži saku – dejot ir laime, un tā arī radīs prieka smaidu!
Agris Daņiļevičs – horeogrāfs, dejas pedagogs.
Dzimis 1963. gada 26. oktobrī Siguldā.
1985. gadā absolvējis Latvijas Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
1985. gadā kļuva par Krimuldas pagasta deju grupas “Dzirnas” vadītāju, 1998. gadā – deju skolas “Dzirnas” vadītāju.
2002. gadā dibinājis skolas studiju Rīgā. Viņa horeogrāfijas izmantotas Vispārējos latviešu dziesmu un Deju svētkos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, izstādē “Expo 2000” un citur.
