“Saprotam, darbs Rīgā nebūs viegla pastaiga.” INTERVIJA ar Rīgas vicemēra kandidātu Edvardu Smiltēnu 1
Šodien preses konferencē par apvienotā saraksta veidošanu un kopdarbību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās paziņoja Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Par listes vilcējspēku kļūs vadošais tandēms – mēra amata pretendents Einārs Cilinskis (NA) un LRA līderis Edvards Smiltēns, kurš kandidēs kā vicemērs. Par iecerēm Rīgā stāsta Edvards Smiltēns.
Kā secinājāt, ka “cīņa par Rīgu” jāveic kopā?
E. Smiltēns: Jāsāk ar mazu atkāpi. LRA, lai nu kur, bet pašvaldību jautājumos ir eksperti. Gadiem ilgi uzkrāta pieredze labi pārvaldīt pašvaldības, un vietējiem līderiem iedzīvotāji uzticas. Zinu, ka arī rīdzinieki augstu vērtē saimniekošanu Siguldā vai Ādažos, Babītē un daudzās citās pašvaldībās, kur vadībā ir mūsu pārstāvji. Šo pārvaldes praksi gribam pārnest uz Rīgu, kur gadiem bija kā muklājā, valdot principam: sadalīt, pārdalīt un izlaupīt. Tajā gribam viest pilnīgi citus principus – radīt, attīstīt, sakārtot.
Latviešiem beidzot jāspēj saprasties, atrast kopīgu valodu un apvienot spēkus.
Tieši spēku izkliede, pagājušoreiz vēlot domi, noveda pie rezultāta, ka ar kripatiņu pārsvara uzvarēja līdzšinējās varas “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” bloks, kas sevi absolūti diskreditējis sabiedrības priekšā. To vairs negribam pieļaut, tāpēc šīs būs pārmaiņu vēlēšanas.
Būtiski, ka pilnvaru termiņš jaunajai varai būs pieci gadi. Piecos gados vajadzēs sakārtot to, kas desmit gados izpostīts. Šī iemesla dēļ esam nolikuši malā savstarpējās ambīcijas un pratuši rast kopīgus mērķus, izveidojot lielu, spēcīgu nacionālkonservatīvo apvienību kā skaidru izvēli vēlētājam, par ko balsot gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās.
Ar NA mūs vieno iezīme – ļoti profesionāls un pragmatisks piedāvājums līdz šim notikušajās vēlēšanās.
Bez lieliem pārspīlējumiem un izskaitļojot līdz pēdējam centam, kas ir iespējams un kas nav. Tā ir robežšķirtne, kas mūs šķir no citām partijām, un ceru, ka vairāksolīšanas laikmets politikā ir beidzies. Arī Einārs Cilinskis ir saimnieciski pragmatisks vīrs. Tā spriežu pēc iepriekšējās sadarbības Saeimā un pēc kopdarbības pašreiz.
Ne visi labējie pievienojušies jums, veidojot kopīgu fronti.
Kopīgai lietai var vienoties tie, kuri no sirds to grib. Tā ir lielākās sabiedrības daļas vēlme – redzēt, ka politiķi neplēšas, bet strādā kopā, plecu pie pleca.
Vai ar to pietiks latvisko spēku uzvarai, vai atkal nepietrūks kripatas balsu?
Uz starta līnijas ir izvietojusies Rīgas vēlētājiem pilnīgi skaidra bilde, kam ir lielas izredzes uzvarēt vēlēšanās. Uzskatu, ka tās ir trīs vienības. Pirmo ved esošais mērs, kam ir administratīvais resurss, lai ietekmētu pilsētnieku prātus. Burovs nāk ārā ar visu jaudu, izmantojot varas mašinēriju.
Oļegu Burovu izvēlēties aicina pat Ojārs Rubenis!
Jā, arī viņš. Otrie uzvaras pretendenti ir apvienotais liberāļu bloks, “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, bet visiem centriski un nacionāli konservatīvi noskaņotiem rīdziniekiem ir skaidra un stabila izvēle atbalstīt apvienoto komandu Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība.
Jums pieņemams, ka Rīgai jākļūst latviskākai, bet vai jānojauc arī okupāciju simbolizējošais piemineklis Pārdaugavā?
Sākot savstarpējās sarunas, sapratām, ka bāzes platforma, uz kuras balstās NA un LRA ideoloģija, ir visnotaļ līdzīga. Bez diametrālām pretrunām, bet ar niansēm. Es pieminekli nenojauktu, bet monumenta apkārtni iekārtotu, mainot vēstījumu sabiedrībai. Uzliktu informatīvo plāksni, veidotu ko līdzīgu Okupācijas muzejam, jo arī šī vieta vēsta par traģiskajiem laikiem, kuros cieta gandrīz katra latviešu ģimene.
Vai nav bažu, ka ideoloģiskais cīniņš par varu galvaspilsētā ņems virsroku pār saimniecisko piedāvājumu? Ir svarīgi izsist saskaņiešiem pamatu zem kājām, bet iedzīvotāji gaida saturīgus priekšlikumus, kā novērst sabrukumu Rīgā.
Pilsētniekiem redzams, ko aiz sevis atstāj aizejošā vara. Brūkoša infrastruktūra, nelabotas ielas un tilti. Mums ir piedāvājums, kas jādara Rīgā. Nesolām gaisa pilis un brīnumus. Cienot sabiedrības un politiķu savstarpējo uzticību, veidojot ilgtermiņa attiecības, neiesim ar grandioziem solījumiem.
Pirmām kārtām vēlamies redzēt pilnīgi cita tipa pārvaldību Rīgā. Nākamais ir apzināt kritiskās vietas pilsētā.
Zinām, Brasas tilts ir ciet, apkārt izrakņāts. Ar pārējiem tiltiem arī problēmas. Čaka ielā remonts, citu ielu segums ir kritiskā stāvoklī. To labot ir prioritāte nr. 1. Jāraugās uz lielajiem projektiem – “Rail Baltica” un dzelzceļa stacijas pārbūve 2021. gadā var pārveidot Rīgu pozitīvā nozīmē līdz nepazīšanai. Modernizējot Latvijas galvaspilsētu, svarīgi veikt procesu pareizi un spēt sakārtot apkārtējo pilsētvidi. Būtiski, lai netiktu pārtraukta sociālā palīdzība iedzīvotājiem, kuri to saņem.
Saprotam, darbs Rīgā nebūs viegla pastaiga.
Mēs redzam tikai aisberga redzamo daļu. Visticamāk, kad mums būs pieeja informācijai, atklāsies citas problēmas, kas patlaban vēl nav publiskajā telpā. Bieži minētam vārdam “korupcija” ir blaknes pilsētas saimniecībā. Rīga un tās aglomerācija ir gandrīz vai lielā puse no valsts ekonomikas.
Ja galvaspilsētā valda “sadalīt, pārdalīt, izlaupīt” korupcija, tad investoriem, kaut vai renovējot namus vai ieguldot uzņēmējdarbībā, vai aizdodot līdzekļus kapitālsabiedrībām lielu projektu veikšanā, nebūs interese iet iekšā un piedalīties koruptīvā vidē. Jo pastāv varbūtība, ka naudu vienkārši izzags.
Šāda “slava” nav pieļaujama no Rīgas un valsts izaugsmes viedokļa, jo tas dramatiski bremzē attīstību un mēs nekādā veidā nevarēsim izlauzties līderpozīcijās, kur Rīga no tiesas apliecinātu Baltijas centra statusu, salīdzinot ar Tallinu, Viļņu.
Intervijā “Latvijas Avīzē” 2016. gadā, būdams tolaik “Vienotības” biedrs, sacījāt, ka nebalotēsieties Rīgā, jo esat saulkrastietis. Vai apstākļi mainījušies?
Mana dzīve dalās divās daļās. Manas tēva mājas ir Saulkrastos, bet esmu dzimis, padsmit gadus audzis Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā. Visu manu dzīvi, katru dienu darba pienākumi ir Rīgā, te skolā iet mans bērns, te arī īrējam dzīvokli – manas ģimenes dzīve ļoti cieši savijusies ar Rīgu.
Minētajā intervijā atzīmējāt, ka, ņemot vērā līdzšinējo Rīgas domes vadītāju saimniekošanas stilu, pēcnācējiem būs jāpieņem nepopulāri lēmumi. Kādi tie varētu būt?
No vienas puses redzam kopējo attieksmi pret pašvaldībām. Iepriekšējā gadā valsts budžetā partijas, kuras lielākoties nav pārstāvētas reģionos un nesaprot pašvaldību darba specifiku, paņēma pāri 200 miljoniem eiro nost vietvarām. Otra lieta, ka Rīga atrodas pie aizņemšanās iespēju griestiem.
Būs milzīgs izaicinājums, kā menedžēt pilsētas finanšu vajadzības.
Jau Dienvidu tilta (no mana redzes leņķa – afēras) dēļ esam spiesti maksāt ārkārtīgi lielus procentus. Zvērīgus procentus. Taču, lai aizņēmumu pārfinansētu, iespējas nav dižas, jo Rīgā kredītu ņemšana ir tuvu limitam.
Domes vadība gadiem nav rūpējusies par infrastruktūru, un noteikti būs spiediens skatīties, vai līdzekļus nevar paņemt no rīdziniekiem pieejamiem sociāliem pakalpojumiem, kuri ir diezgan dāsnā piedāvājumā. Es nevēlētos aiztikt šo grozu un pieļaut to, ka rīdzinieki zaudē sociālos labumus.
Nešaubīgi, būs pamatīgi jāanalizē, kā vienlaikus rast ievērojamus līdzekļus, ko ieguldīt infrastruktūras sakārtošanā un kā paturēt visus labumus grozā. Arī kapitālsabiedrību pārvaldību un domes uzbūves struktūru nāksies mainīt, atsakoties no vecās sistēmas, kas paredzēja vietās likt savējos.
Jābūt spēcīgai, ļoti profesionālai domes administratīvajai daļai un politiķiem, kas spēj pieņemt stratēģiskus, tālejošus lēmumus.
Vai neatņemsiet pensionāriem bezmaksas braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā?
Lai saprastu situāciju, mēģinām rūpīgi aizrakties līdz aisberga neredzamai daļai. Runājot par “Rīgas satiksmi”, vispirms jāķeras klāt parazītbiznesiem, ar ko uzņēmums apaudzis.
Piemēram, “Rīgas karte”, kura saņem padsmit miljonus gadā – manuprāt, ir politbizness, kur kāds ārkārtīgi labi nopelna, bet rīdziniekiem nav proporcionāla ieguvuma. Parazītbiznesu likvidēšana atbrīvos naudas līdzekļus, kam vajadzētu nodrošināt atvieglojumu saglabāšanu pensionāriem un citām braucēju kategorijām.
Vai ar savu Purvciema izcelsmi zināsiet, kā uzrunāt vēlētāju, kurš nemūžam nedotu balsi Nacionālajai apvienībai un kurš arvien bijis “Saskaņas” balsts?
Purvciemā dzīvo dažādi ļaudis. Dzelzavas ielas nama sētā spēlējāmies latviešu, krievu, ukraiņu bērni kopā. Paskatieties uz Pierīgas pašvaldībām – vai tur balsojumi ir pēc nacionālās pazīmes? Ja mērs ar savu komandu nodrošina labu pilsētas vadību, tad arī cilvēkiem, kuru ģimenē runā citā valodā, nevajadzētu būt problēmai atbalstīt nacionāli konservatīvo sarakstu.
Un Rīga – tie pirmkārt ir saimnieciskie risinājumi.
Vai ticat, ka “Saskaņa” negūs ievērojamu atbalstu?
Ja prognozē, man liekas, ka, ņemot vērā atstāto bardaku pilsētas saimniecībā, augsto korupcijas līmeni, saskaņiešu iekšējo sašķeltību, viņi varētu tikt sodīti vēlēšanās. Un pagājis gads kopš parlamenta vēlēšanām.
Ceru, vēlētāji Rīgā izmantos iespēju pateikt, ko īsti domā par tiem atsevišķiem politiķiem, kuri gāja uz Saeimas vēlēšanām, rupji pārkāpjot jebkādas morāles robežas un melojot.
Desmit gadu ilgas “Saskaņas” valdīšanas sekas Rīgā ir redzamas.
Šis ir īstais brīdis saskaņiešiem klusiņām paiet malā, izvērtēt padarīto, jo viņu laiks ir pagājis.
Kopā ar NA izslēdzat no sadarbības partneriem “Saskaņu” un Latvijas Krievu savienību. Ar kuriem domē pārstāvētiem spēkiem veidosiet koalīciju?
Mūsu mērķis ir nodrošināt spēcīgu, pārliecinošu vairākumu latviskai koalīcijai.
Vai Burova kungs un “Gods kalpot Rīgai” ietilpst latviskas ievirzes koalīcijā?
Ceram, ka gūsim tik daudz balsu, lai varētu izveidot stipru, jaudīgu latvisku koalīciju.
Jūsu partijai pietrūka ļoti maz, lai pārvarētu 5% barjeru Saeimas vēlēšanās, taču tā arī saņēmusi 189 tūkstošus eiro valsts budžeta finansējumu. Kur likāt naudu – organizējāt domnīcas, algojāt ekspertus, rīkosiet apvienības konferences par aktuāliem jautājumiem?
Ar nelieliem līdzekļiem esam pratuši strādāt taupīgi un pārdomāti. Protams, valsts finansējums paver plašākus apvāršņus, lai informētu vēlētājus, kvalitatīvāk gatavotos vēlēšanām. Nauda nepieciešama biroja uzturēšanai, ikdienas izdevumiem. Līdzdalība Rīgas ārkārtas vēlēšanās ir pirmais solis.
Mums ir LRA valdes lēmums, kas paredz pārveidot apvienību lielā, vienotā, spēcīgā partijā.
Politikā ne tikai izdzīvo, bet uzvar tie, kas spējīgi apvienoties nacionālo interešu vārdā.
Kāds liktenis, jūsuprāt, sagaida vietējās municipālās partijas, kādas eksistē Ogrē, Jēkabpilī, Tukumā, Vidzemē, Latgalē un citur, pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas? Vai tās nebūs papildinājums jūsu rindās?
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ejam uz lielas partijas izveidi, jo redzam, ka varam veikt tālāku spēku konsolidāciju. Jau pašlaik pēc deputātu pārstāvības esam otrs lielākais pašvaldību spēks Latvijā.
Reforma var būtiski mainīt citu mazāku partiju potenciālu un iespējas, jo koalīcijas partijas pašlaik dara visu, lai varu koncentrētu.
Uz šī nosacījuma bāzējas visa politika, to pat necenšas slēpt, un uzzīmētā novadu karte ir 100% politisks darījums. Tajā ir tirgošanās, ja atbalstīsi mana novadiņa pievienošanu tur, es atbalstīšu tavu priekšlikumu. Taču tur nav saprāta, loģikas un ilgtspējas, un tā ir reģionālās reformas lielākā problēma.
Un neviens nespēj atbildēt, vai cilvēkiem, kas dzīvo konkrētajos novados, dzīve kļūs labāka.
Vai sadarbība ar NA ir plānota tikai uz ārkārtas vēlēšanām Rīgā?
Pagaidām tāda ir mūsu vienošanās.
Jelgava, Ikšķile, citi novadi, kas nevēlas pārmaiņas, vērsušies Satversmes tiesā pēc taisnības. Vai tur novadiem ir izredzes uzvarēt VARAM?
Domāju, izredzes ir augstas. Jāsaprot, ka pārkāpta būtiska lieta – nav ievērotas sabiedrības intereses, nav veiktas konsultācijas ar iedzīvotājiem konkrētajās vietās, mainot robežas, nav prasīts cilvēku viedoklis, kā bija jādara saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Otrs ir kritēriju un mērķu trūkums reformā – ko gribam sasniegt? Nav mērķi sagraizīt novadus pa jaunam. Ir mērķis celt ekonomiku, uzlabot dzīves apstākļus novadu cilvēkiem, bet tā to nepauž. Gan pēc būtības, gan juridiski teritoriālā reformā ir risks, ka tā var netikt apstiprināta.
Ko LRA grasās aizstāvēt līdz galam un kurus krupjus esat norijuši? Kā izskatās, piemēram, ar Mārupes un Babītes apvienošanu?
Nav tā, ka esam norijuši. Babītes – Mārupes stāsts ir kliedzošs. Pa vidu abām vietām ir purvs. Vārda tiešā nozīmē. Abu novadu iedzīvotāji brauc uz Rīgu pa taisno, viņiem dzīve nekrustojas. Kādu izaugsmi un sinerģiju tur grib redzēt, nezinu.
Par lemšanu pašvaldību reformā parlamentā izveidota komisija, kā padomju laikos bija troikas.
Bija kompetenta, ar ilggadēju pieredzi Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisija. Tagad izveidota viena reformas jautājuma komisija, kur katra frakcija deleģējusi pa vienam deputātam – balsošanas mašīna. Daudz diskusiju tur nav. Deputāti runā ārkārtīgi maz. Pārsvarā domas pauž pašvaldības, pēc tam komentē VARAM.
Ministrijas tekstu var atskaņot diktofonā, jo ikreiz tiek runāts viens un tas pats, kamēr pašvaldības cīnās ar juridiskiem un racionāliem argumentiem, ar sabiedrības iesaisti, ar dažādām metodēm mēģina komisiju pārliecināt.
Taču pretī ir kravas vilciens. Tikpat kā nevienu neuzklausa, vienkārši brauc uz priekšu – paldies, balsojam!
Parlamentārās metodes ar to izsmeltas, atliek Satversmes tiesa, citas ārējās institūcijas, kas var ietekmēt lēmumu teritoriālās reformas lietā. Iespējams, paši deputāti aptver, ka viņiem priekšā ir vēlēšanas, kurās sabiedrības viedoklim ir nozīme un svars. Tāpēc var gadīties izmaiņas. Bet kopumā Saeimā pieņemtie lēmumi atstās nospiedumu uz desmitgadēm, iespējams, uz visu gadsimtu.
