“Radisson Blu”: Tūrisma un viesmīlības nozarei nepieciešams valsts atbalsts vismaz līdz gada beigām 0
Viesnīcas “Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel” (AS “Viesnīca Latvija”) pārstāvji norāda, ka valsts atbalsts nenoliedzami būtu noderīgs un pat nepieciešams arī pēc ārkārtas situācijas beigām.
Tādējādi tiktu nodrošināts tas, ka, beidzoties ārkārtas situācijai, viesnīcas savu darbu varētu turpināt vismaz kādā kapacitātē, ņemot vērā, ka aviosatiksme iepriekšējos mērogos ātri atjaunoties nespēs un paredzams, ka šogad ārzemju viesu pieplūdums Latvijā būs ļoti minimāls.
Pirms nedēļas Tallinas “Radisson Blu Sky” direktors Kaido Ojapervs paziņo, ka Tallinas biznesa centrā esošās viesnīcas vadība nolēmusi samazināt darbinieku skaitu par 98 personām.
4.maijā publiskota informācija, ka šobrīd turpinās darbinieku skaita samazināšana arī vispārēji Igaunijas viesnīcu kontekstā – kopumā trīs lielo viesnīcu (“Meriton Hotels AS”, “OU Swissotel Estonia” un “Astlanda Hotelli AS” – “Radisson Blu Sky hotel operators”) vadības plāno samazināt nozarē strādājošo skaitu vēl par 251 darbinieku.
“Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel” pārstāvji pašreizējos apstākļus uztver kā patiesu izaicinājumu, tomēr kvalificēšanos dīkstāves pabalstam vērtē kā pašsaprotamu parādību: “Protams, neesam vienīgie, kas spējuši kvalificēties šim pabalstam. Tomēr būtu neierasti, ja mēs nekvalificētos, jo uzņēmumam nav nodokļu parādu vai audita uzrēķinu.
Valstij nodokļos gadā mēs maksājam aptuveni 5 miljonus eiro, tāpat visas nepieciešamās atskaites iesniedzam savlaicīgi. Savdabīgs šobrīd ir citu viesnīcu skaļi paustais par nekvalificēšanos pabalstam.
Nerunāju par atteikumiem, kas radās likumdošanas nepilnību dēl, kas tika novērsti vēlāk vai vēl joprojām tiek pilnveidoti, bet, ja ir nodokļu parādi, tad jau biznesa pamatos kaut kas nav kārtībā.
Šeit saredzam tikai un vienīgi likumsakarību – maksājot nodokļus, iespējams sagaidīt arī zināmu drošības spilvenu, ” komentē “Radisson Blu Latvija Conference and Spa Hotel” finanšu direktore Zelda Eglīte.
Runājot par vēl vienu nozīmīgu aspektu – darbiniekiem – Eglīte vērš uzmanību uz darbinieku skaitu, kuriem nācies doties dīkstāvē: “Mums ir ap 240 darbinieku. 2019.gadā personāla izmaksas bija 4 717 742 eiro.
Martā dīkstāves pabalstam tika iesniegti 123 darbinieki un tikai diviem bija atteikums, jo izrādījās, ka viņiem ir cits darbs.
Mūsu darbinieku vidējais dīkstāves pabalsts ir 630 EUR. Tāpat daļa martā vēl izmantoja uzkrātos atvaļinājumus. Savukārt par aprīli runājot, dīkstāvē devušies jau 180 darbinieki, izņemot viesu uzņemšanas daļu un vairākus vadītājus, tos, kas slimo vai ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Šobrīd grūti spriest par maiju un jūniju, kā arī tālāku nākotni.”
Attiecībā uz iespējamiem atbalsta pasākumiem viesnīcas pārstāve norāda, ka šāds atbalsts no valsts puses būtu tikai pašsaprotams un garantētu arī turpmāku nozares pilnvērtīgu funkcionēšanu: “Viesmīlības nozarē strādājošajiem šis laiks atnesis neskaidrības par nākotni. Pēc dīkstāves jau idejiski atgriežas visi, taču viesnīcā tas nedarbosies tik vienkārši – no šodienas durvis vaļā un, lūdzu, viesi, nāciet…
Tad ir jautājums, ko darīt, ja paredzam, ka maksimālā noslodze būs vien aptuveni 20%? Viesnīca “Latvija” ir lielākā viesnīca Baltijā, mums ļoti nozīmīga ir lielo konferenču pasākumu organizēšana.
Viesnīcu ēkas un darbinieki ir jāuztur, bet cilvēku plūsma atgriezīsies ļoti lēnām, līdz ar to uzņēmuma naudas plūsma praktiski ir apstājusies.
Manuprāt, tūrisma nozarei valsts atbalsts būtu nepieciešams vismaz līdz šī gada beigām, jo, beidzoties ārkārtas situācijai, vēl vairākus mēnešus viesnīca turpinās būt dīkstāvē.
Jārēķinās, ka tūristi un ārzemju viesi tomēr neieplūdīs ierastā kārtībā, lidmašīnu pārlidojumi netiks organizēti ar ierastu kapacitāti, turklāt arī nav vēl zināms, kādas nākotnē būs izmaiņas starptautisko konferenču kontekstā, kādi būs distancēšanās nosacījumu regulējumi. Joprojām ir gana daudz neskaidrību, ” norāda Eglīte.
Kā vienu no ieguvumiem krīzes sakarā uzņēmuma pārstāve min iespējamu ēnu ekonomikas rādītāju samazinājumu nozarē, cilvēkiem saprotot, ka darba devējam valstij ir jāmaksā nodokļi.
“No savas pieredzes varu teikt, ka pēdējo gadu laikā ir ļoti uzlabojusies sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo šī institūcija respektē uzņēmumus, kas godīgi maksā nodokļus, veic izglītojošo darbu, ir atsaucīgi.
Bet sadarbībai vienmēr ir jābūt abpusējai. Nevar tikai ņemt, ir arī jādod. Tikai tā, visi kopā, varam veidot savu valsti labāku.”
