Radona dēļ radioaktivitāte mūs neapdraud, skaidro zinātnieki 0
Radons ir radioaktīva gāze, kas veidojas zemes dzīlēs, sabrūkot urānam, un, nokļūstot virszemē pārāk lielā koncentrācijā, veicina cilvēku saslimšanu ar plaušu vēzi. Radiācijas drošības centrs šogad radona gāzes detektorus izvietojis 209 iestāžu un uzņēmumu 243 ēkās, pērn radona gāzes koncentrācija mērīta 447 mājsaimniecībās.
Visefektīvākais pretlīdzeklis – telpu vēdināšana
“Pagājušā gadā sadarbībā ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru veicām radona gāzes mērījumus mājsaimniecībās Latvijā. Mērījumu rezultāti liecina – Latvijā radona gāze nav problēma. Mums ir paveicies ar ģeoloģisko situāciju atšķirībā, piemēram, no kaimiņiem igauņiem,” teic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra speciālists Andris Romans. Igaunijas ziemeļu daļā ir konstatēta paaugstināta radona koncentrācija.
Šobrīd spēkā esošos normatīvos aktos noteikts, ja radona gāzes koncentrācija gaisā sasniedz 200 bekereļus uz kubikmetru (Bq/m3), jāsāk izvērtēt kādu aizsargpasākumu izmantošana. “Tas nenozīmē, ka nekavējoties kaut kas ir jādara, bet, sasniedzot šo slieksni, ir jāizvērtē iemesli, kāpēc radona gāzes koncentrācija ir pieaugusi, piemēram, nepietiekama telpu vēdināšana vai ēkas celšanā izmantotā biotehnoloģija,” piebilst A. Romans. Nekavējoši pasākumi radona ietekmes samazināšanai jāveic, ja šīs gāzes koncentrācija ir virs 600 Bq/m3.
Apmēram 30 mājsaimniecībās no 447 pērn radona gāzes koncentrācija bija paaugstināta (virs 200 Bq/m3, bet zem 600 Bq/m3). Analizējot paaugstinātās radona gāzes koncentrācijas iemeslus, secināts, šajās mājās cilvēki lielākoties uzturas neregulāri, piemēram, tās ir brīvdienu mājas vai arī tajās netiek regulāri vēdinātas telpas.
Tāpēc kā vienu no efektīvākajiem radona gāzes koncentrācijas samazināšanas pasākumiem Radiācijas drošības centra speciālisti iesaka telpu, tostarp arī pagrabu, vēdināšanu. “Telpu vēdināšana uzlabo gaisa kvalitāti ne tikai no radona ietekmes viedokļa, bet arī samazina bioloģiski toksisko piesārņojumu,” piebilst A. Romans.
No zemes dzīlēm caur plaisām
Radons ir inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, ko bez speciālu iekārtu palīdzības nav iespējams konstatēt. Septiņarpus reižu smagāka nekā gaiss. Radona radioaktīvā sabrukšana veido alfa starojumu, kas ir bīstams cilvēku veselībai. Cilvēks radona gāzi uzņem, ieelpojot ar gaisu vai iedzerot ūdeni ar tajā izšķīdušo radona gāzi.
Kā radona gāze nokļūst mūsu mājās? A. Romans skaidro, ka, zemes dzīlēs sabrūkot urānam, rodas radona izotopi, kas kā gāze caur augsni nonāk virszemē. Radons māju iekštelpās iekļūst caur plaisām pamatos, grīdās, sienās, kā arī caur porām būvmateriālos un ūdensapgādes sistēmu. Pagrabi ir vietas, kur radona gāzes līmenis mēdz būt visaugstākais, tāpēc ieteicams tos aprīkot ar ventilāciju.
“Ja telpas ir noslēgtas un netiek vēdinātas, radona gāze uzkrājas un šī telpa kļūst kā slēgts, radioaktīvs konteiners,” aktīvi vēdināt aģitē A. Romans. Radonu var izdalīt arī dažādi būvmateriāli – granīts, marmors, māla ķieģeļi. Radons ir iežos esošā dabīgā urāna sabrukšanas ķēdes produkts.
Var būt arī urbuma ūdenī
Radons mūsu mājās var iekļūt arī tad, ja ūdens ieguvei izmanto artēzisko dziļurbumu. “Brīdī, kad dušojamies vai tualetē nolaižam ūdeni, ūdenim, nonākot saskarsmē ar gaisu, radons izgaro, un līdz ar to gan tualetēs, gan vannas istabās radona gāzes koncentrācija paaugstinās,” atklāj A. Romans. Ja dzeršanai izmanto akas ūdeni, par radona gāzes koncentrāciju ūdenī nav jāuztraucas, jo aka nav hermētiski slēgta.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, veicot radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī 160 lielākajos ūdens ņemšanas punktos, secināja, ka radona koncentrācija it visur Latvijā ir normas robežās – no 0,1 līdz 21,7 bekereļi uz litru (Bq/l). Lielākā koncentrācija 40 Bq/l konstatēta Madlienā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pieļaujamais radona līmenis dzeramajā ūdenī ir 100 Bq/l. “Tas liecina, ka par ūdens radioaktivitāti mums arī nav jāuztraucas,” piebilst A. Romans.
Mēra arī bērnudārzos un slimnīcās
Līdz šā gada maija beigām radona mērījumi tiek veikti 243 bērnudārzos, skolās, augstskolās, slimnīcās, muzejos, kafejnīcās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos. Detektori izvietoti 1. stāva un pagrabstāva telpās, kurās ikdienā visbiežāk uzturas darbinieki un iedzīvotāji.
Informācija par šā mērījumu rezultātiem būs pieejama 2017. gada rudenī.
