Drošības nebūs par daudz 1
Neskatoties uz samērā nelielajiem izmēriem, lidmodelis avarējot var radīt diezgan ievērojamus bojājumus gan ēkām un mašīnām, gan ievainot cilvēkus. Radiomodelisma veterāns Alfrēds Dubaņēvičs atceras atgadījumu Cēsu pusē, kur viņa vadību pazaudējis lidaparāts iztriecies cauri kāda šķūņa šīfera jumtam.
“Ja tomēr lidošanas alkas neizdodas apslāpēt, vispirms būtu jātiek skaidrībā, cik lielu un ar kādu dzinēju aprīkotu modeli iegādāties. Izmēri un cenas ir ļoti dažādas. Vienkāršs istabas modelītis maksās pārdesmit eiro, lielāki modeļi ar benzīna, dīzeļdegvielas vai elektromotoriem jau būs krietni dārgāki, bet iespaidīgākie, kas sasniedz pat pusi no īstas lidmašīnas izmēriem un aprīkoti ar reaktīvajiem dzinējiem, cenas ziņā līdzinās mazlitrāžas vieglajam auto. Tās ir nopietnas investīcijas, tādēļ pirmie lidojumi jāveic datorsimulatorā, lai apgūtu modeļu vadību un saprastu to uzvedības īpatnības.
Ievadot attiecīgu programmu, uz ekrāna ar pulti iespējams vadīt lidmašīnu tāpat kā dabā, bet priekšrocība ir tā, ka modelis, neskaitāmas reizes nokritis zemē, neskarts atkal ceļas augšā. Kad jau izdodas noturēties gaisā, var sākt patstāvīgus lidojumus, tomēr drošības dēļ labāk izmantot pieredzējuša pilota palīdzību, kurš ar paralēli pieslēgtu raidītāju spēs izlabot iesācēja kļūdas,” skaidro J. Zariņš.
